Viņš arī pastāstīja, ka no 2015. līdz 2017.gadam Latvija, tāpat kā citas valstis, piešķirs naudu Afganistānas armijai. Latvijai tie būs aptuveni 270 000 latu gadā.
Pēc 2014.gada sabiedroto spēku karavīru samazinājums kļūs būtisks, taču tas nenozīmē, ka Afganistāna tiks atstāta pavisam. Lai arī ministra redzējums ir tāds, ka Latvijai nākotnē vajadzētu šajā valstī iesaistīties vairāk ar civilo atbalstu, viņš pieļauj, ka daļa karavīru turpinās dienestu arī pēc 2014.gada.
"Pieļauju, ka pēc 2014.gada daļa Latvijas karavīru vēl paliks, taču, cik un kādus pienākumus viņi pildīs, tas būs atkarīgs no konsultācijām ar Ziemeļvalstīm. Pieļauju, ka Latvijas karavīri pēc 2014.gada iesaistīsies vietējo spēku apmācībā vai arī būs neliela Speciālo uzdevumu vienības iesaiste kādu uzdevumu pildīšanā. Tāpat šobrīd nav zināms, kurā Afganistānas vietā šie karavīri uzturēsies. Lielākai skaidrībai jābūt šā gada laikā," norādīja ministrs.
Tāpat Latvijai vispirms ir jāsaprot, ko pēc 2014.gada Afganistānā darīs ASV un pārējie sabiedrotie, daudz kas ir atkarīgs no nezināmiem faktoriem. Ja, piemēram, attīstās izaicinājumi Ziemeļāfrikā vai citviet, ministrs neizslēdz iespēju, ka Latvijas karavīri vispār aiziet no Afganistānas un piedalās starptautiskajās operācijās kaut kur citur, norādīja Pabriks.
Jebkurā gadījumā Latvija nākotnē būs iesaistīta starptautiskajās operācijās. Ja tā nebūs Afganistāna, tad tie būs citi reģioni, jo Latvijas drošība nebeidzas pie Zilupes, turklāt Latvijai šajās operācijās jābūt, pirmkārt, savu interešu dēļ un, otrkārt, globālās politikas dēļ, domā Pabriks.
Runājot par to, vai ir bijusi atdeve tiem resursiem, ko Latvija ieguldījusi Afganistānā, ministrs norādīja, ka kopš Latvijas dalības starptautiskajā operācijā Afganistānā karadarbībā pieredzi guvuši aptuveni 3000 karavīru, līdz ar to iegūtās zināšanas ir ļoti augsti vērtējamas, jo tās var izmantot Latvijas teritorijas aizsardzībā.
Tāpat pie ieguvumiem Pabriks min to, ka Latvijas aizsardzības spēkiem izveidojušies daudz labāki starptautiskie sakari ar citiem reģioniem, tautām un sadarbības partneriem. Karavīriem ir uzlabojušās angļu valodas zināšanas un izpratne par modernajām tehnoloģijām, par kuru eksistenci Latvijas karavīri pat nezinātu, ja nepiedalītos šajā operācijā.
"Ja runājam par vispārējo situāciju Afganistānā, tad ir skaidrs, ka tā ir neviennozīmīga. Mēs nevaram apgalvot, ka, aizejot no Afganistānas, mēs būsim atstājuši ziedošu un plaukstošu valsti. Ģeogrāfija un vēsture šim reģionam ir tāda, kāda ir. Mūsu galvenais uzdevums ir panākt, lai problēmas, kas radušās Afganistānā, neizplatās uz citiem reģioniem," uzsvēra aizsardzības ministrs.
Lai sniegtu atbalstu Afganistānas pārejas valdībai, veicinot drošību un stabilitāti valstī, 2002.gada februārī ANO mandāta ietvaros Afganistānas teritorijā tika izvērsti Starptautiskie drošības atbalsta spēki. 2003.gada februāra beigās uz Afganistānu devās Nacionālo bruņoto spēku mediķu vienība 8 karavīru sastāvā. No 2003.gada augusta starptautiskās operācijas vadību ir pārņēmusi NATO.
Šobrīd Afganistānā atrodas apmēram 30 Latvijas karavīri, taču maijā pēc kārtējās rotācijas karavīru skaits pārsniegs 150 karavīrus.
Afganistānā līdz šim gājuši bojā četri karavīri.