Dombrovskis vēstulē, kas ir aģentūras BNS rīcībā, Vilnītim norādījis, ka Valsts kancelejas Juridiskais departaments ir konstatējis vairākas juridiskas neprecizitātes.
Turklāt premjers ir saņēmis KNAB priekšnieka vietnieku un vairāku nodaļu vadītāju parakstīto 1.marta vēstuli, kā arī biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības 4.marta vēstuli, kurās negatīvi vērtēts KNAB reglamenta projekts.
Premjers lūdzis Vilnīti izvērtēt gan Juridiskā departamenta (JD) atzinumu, gan biroja amatpersonu un arodbiedrības vēstuli, attiecīgi precizējot reglamentu.
"Precizēto iekšējā normatīvā akta projektu lūdzu iesniegt man atkārtotai saskaņošanai, pievienojot tam biroja padomes un biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības viedokli par precizēto projektu," norāda Dombrovskis vēstulē KNAB priekšniekam.
JD atzinumā norādījis uz kopumā desmit neprecizitātēm un nepilnībām.
Pirmkārt, premjers vērš uzmanību, ka projektā paredzētais struktūras iedalījums neatbilst KNAB likumam, kurā noteikts, ka biroja struktūru veido centrālā aparāta nodaļas un teritoriālās nodaļas, bet no reglamenta projekta izriet, ka struktūru veido departamenti, nodaļas un sektori.
Otrkārt, KNAB pārraugs vērš uzmanību, ka birojs no 2012.gada janvāra pārņems Valsts ieņēmumu dienesta funkciju - valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi. Reglamenta projektā šīs funkcijas īstenošanai nav paredzēts veidot atsevišķu struktūrvienību, bet tā vietā paredzēts, ka ar to nodarbosies korupcijas apkarošanas bloka struktūrvienības, konkrēti nenorādot kura.
"Turklāt funkcija projektā ir atrunāta ļoti vispārīgi un nekonkrēti.. Projektā paredzētais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi. Turklāt apšaubāmi, vai šī funkcija ir nododama korupcijas apkarošanas bloka pārziņā, ņemot vērā tās preventīvo dabu," minēts JD atzinumā un norādīts uz nepieciešamību skaidri un precīzi definēt šo funkciju un izvērtēt iespēju tās īstenošanai veidot atsevišķu struktūrvienību.
Treškārt, iebildumi vērsti pret Teritoriālo nodaļu, kas reglamenta projektā iekļauta Korupcijas apkarošanas departamenta sastāvā. Premjers uzsvēris, ka, nenovēršot tālāk minētās nepilnības, projekta turpmāka virzība nav iespējama. Proti, projektā netiek minētas šīs nodaļas funkcijas, kas liedz iespēju izvērtēt tās darbības specifiku un izveidošanas lietderību. Premjers uzsver, ka no KNAB likuma konteksta ir nepārprotami skaidrs, ka Teritoriālā nodaļa neietilpst biroja centrālajā aparātā - tā ir KNAB struktūrvienība.
"Teritoriālās nodaļas izveidošana biroja centrālā aparāta sastāvā rada priekšstatu par formālu un neprecīzu likuma interpretāciju. Turklāt jāņem vērā, ka projektā paredzēto citu struktūrvienību kompetence netiek ierobežota teritoriālā ziņā. Tas pastiprina neizpratni par Teritoriālās nodaļas izveidošanas nepieciešamību," teikts atzinumā.
Ceturtkārt, premjers vērš uzmanību uz to, ka jaunajā reglamentā piedāvātā strukturālā uzbūve radīs apgrūtinājumu divu KNAB pamatfunkciju - partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroles un priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles - pienācīgai īstenošanai.
Piektkārt, projekts rada maldinošu priekšstatu, ka biroja priekšniekam ir paredzēts viens vietnieks, jo no tā izriet, ka biroja priekšniekam ir vairāki vietnieki. "Projektā nav norādīta nepārprotama un pārskatāma biroja augstāko amatpersonu hierarhiskā sistēma un šo amatpersonu tiesības un pienākumi," klāstīts atzinumā.
Sestkārt, projektā ir noteikta tikai atsevišķu biroja amatpersonu kompetence, bet pārējo darbinieku kompetence ir paredzēta citos dokumentos, kas, pēc premjera domām, nav korekti. "Projektā ir jānosaka vidu darbinieku kompetence," norādīts atzinumā.
Nākamie divi iebildumi ir vērsti pret Datu uzglabāšanas un informācijas analīzes nodaļas uzdevumiem, proti, projektā nav noteikta procedūra, kā informācijas apstrādāšanai paredzētā informācija nonāk šajā nodaļā. Premjers norāda, ka šīs nodaļas funkcijas dublējas ar biroja sevišķās lietvedības darbinieku funkcijām. Premjers aicina novērst funkciju dublēšanos, kā arī nodrošināt regulējumu klasificētās informācijas aprites jomā.
Devītais iebildums ir saistīts ar Operatīvo pasākumu nodaļas vienīgā galvenā uzdevuma dublēšanos ar Korupcijas apkarošanas departamenta galveno funkciju.
Visbeidzot atzinumā norādīts, ka vairākas projekta normas ir tehniski neprecīzas, kas var radīt pārpratumus to piemērošanā, piemēram, no projekta nav saprotams, vai biroja priekšnieka vietnieka norādījumi ir saistoši biroja amatpersonām, kas tieši pakļautas KNAB vadītājam, un citas nepilnības.
Atzinumā vēl uzsvērs, ka projektā paredzētās jaunas struktūras lietderības izvērtēšanai pietrūkst papildu informācijas, kas argumentētu izmaiņu nepieciešamību. Tādēļ premjers lūdz pievienot piedāvātās struktūras shēmu un personālsastāva amata aprakstus.
Lai izvērtētu projekta kvalitāti, Valsts kanceleja arī lūgusi Vilnītim sniegt biroja padomes viedokli par izstrādāto projektu, bet Vilnītis 3.marta vēstulē atteicis ierosinājumu skatīt projektu KNAB padomē, uzskatot to par nelietderīgu administratīvo resursu izlietošanu.
Marta sākumā Valsts kanceleja arī saņēmusi KNAB priekšnieka vietnieku un vairāku nodaļu vadītāju parakstītu vēstuli, kurā premjers tiek aicināts neapstiprināt reglamenta projektu, uzskatot to par pretlikumīgu un biroja darbības optimizāciju neveicinošu. Līdzīga satura dokuments saņemts arī no arodbiedrības.
Jau ziņots, ka reglaments, kuru Vilnītis iesniedzis arī premjeram, izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu KNAB funkciju optimizēšanu un darbības uzlabošanu attiecībā uz reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem un pamatojoties uz likuma prasību, ka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido.
Tas paredz KNAB struktūru atbilstoši biroja likumā noteiktajam, ka KNAB sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas un noteiktajām funkcijām korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju finansēšanas noteikumu izpildes un priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē.
Jaunās struktūras iedalījums paredz trīs patstāvīgās KNAB struktūrvienības: Korupcijas novēršanas departamentu, Korupcijas apkarošanas departamentu un Administratīvo departamentu.
Pašlaik departamentu birojā nav, ir divi priekšnieka vietnieki un desmit nodaļas. Saskaņā ar jauno reglamentu Korupcijas apkarošanas departamenta vadītājs vienlaicīgi būs arī KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos.
KNAB priekšniekam, tāpat kā līdz šim, būs arī otrs vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos, taču viņš nevienu no departamentiem nevadīs.
Pērn izveidotā teritoriālā nodaļa, kas nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu reģionos atbilstoši jaunajam reglamentam ietilps Korupcijas apkarošanas departamenta sastāvā.
Biroja nolikums noteic, ka tā reglamentu izdod KNAB priekšnieks, saskaņojot to ar Ministru prezidentu. Līdz ar jaunā reglamenta apstiprināšanu spēku zaudēs 2009.gada 15.maija reglaments.
(papildināts ar premjera viedokli.)