Ģ.Trencis _Diena.lv_ skaidroja, ka šāda ideja radusies, spriežot par kultūras pasākumu atbalstīšanu Jūrmalā. Secināts, ka šāds konkurss Jūrmalā norit jau daudzus gadus, taču valsts tā rīkotājiem nav nekādā veidā pateikusies. Pēc R.Munkevica teiktā, ierosinājums nav skatīts domē, tas apspriests šaurā domes vadības pārstāvju lokā, piemēram, to parakstījušas par kultūras jomu atbildīgās amatpersonas.Ar ordeni aicināts apbalvot komponistus Igoru Krutoju un Raimondu Paulu, kā arī _Jaunā viļņa_ organizatoriskās komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Šenkmanu un _Dzintaru koncertzāles_ māksliniecisko vadītāju Ļevu Ostrovski.Vaicāts, vai, viņaprāt, šie cilvēki būtu jāapbalvo ar ordeni, R.Munkevics norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums. Pēc viņa domām, ir jāskatās kontekstā, cik ordeņi vispār tiek dalīti u.tml. "Man nebūtu žēl, ka viņi saņem atzinību, bet vai ordeni, tas ir jautājums," teica Jūrmalas mērs.Viņš piebilda, ka nav sekojis līdzi, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, tādēļ atturējās prognozēt, vai šis ierosinājums tiks atbalstīts. "Lai komisija skata," teica politiķis.Skaidrojot savu pozīciju, Ģ.Trencis norādīja, ka viņam sanācis Jūrmalas domi vadīt ekonomiskās krīzes laikā. Un, raugoties uz notiekošo pasaules un Latvijas ekonomikā, bijis skaidrs, ka ir jādara viss, lai pilsētā saglabātu biznesu un darba vietas. Tāpat bijis skaidrs, ka to var darīt, specializējoties uz atpūtniekiem un tūristiem. Viens no iemesliem, kādēļ viņi pilsētu apmeklē, ir kultūras pasākumi, un _Jaunais vilnis_ ir viens no nozīmīgākajiem, teica Ģ.Trencis. "Ja jautā, ar ko mums asociējas kāda pilsēta, tad varbūt Liepāja asociējas ar _Baltic Beach Party_, Salacgrīva – ar _Positivus_, bet Jūrmala – ar _Jauno vilni_," teica bijušais mērs un piebilda – ja pilsēta ko var darīt festivāla rīkotāju labā, tad tas jādara.Viņš stāstīja, ka tika rūpīgi strādāts pie tā, lai palīdzētu festivālam veiksmīgāk noritēt, un tika spriests par atbalstu. Tad arī secināts, ka Latvijas valsts neko nav darījusi, lai atbalstītu vai pateiktos festivāla rīkotājiem. Pārrunājot šo jautājumu ar kultūras darbiniekiem un deputātiem, secināts, ka daudzi Latvijas mākslinieki ir apbalvoti ar Triju zvaigžņu ordeni, bet, lai arī šis festivāls notiek jau daudzus gadus, tā rīkotājiem nav izteikta pateicība. "Patiesībā, es biju pārsteigs," teica Ģ.Trencis.Skaidrojot izvēlētos kandidātus, viņš norādīja, ka par R.Paulu "jautājumi lieki", I.Krutojs un A.Šenkmans virzīti kā konkursa rīkotāji, bet Ļ.Ostrovski ieteicis toreizējais _Dzintaru koncertzāles_ vadītājs Andrejs Kondratjuks, kurš arī bijis viens no idejas autoriem.
Kādam var patikt vai nepatikt Jaunais vilnis, bet Jūrmalai tas nes labumu un vajadzētu par to pateikt paldies, uzskata Ģ.Trencis, pēc kura domām, būtu jānoliek malā nacionālie jautājumi.
Raidījums Nekā Personīga svētdien vakarā vēstīja, ka pieteikumā minēts: Jaunais vilnis Latvijas un Jūrmalas vārdu popularizējis pasaulē, ka miljoniem cilvēku tas kļuvis par noteiktu vērtību, ka tas ir atbalsts jaunajiem mūzikas talantiem un stiprinājis attiecības starp Latviju un Eiropas, NVS, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm.
R.Pauls atzinis, ka apbalvošanas ierosinājums ne visiem Latvijā patiks, taču viņam pašam neesot nekādu iebildumu, ka Triju zvaigžņu ordeni saņemtu, piemēram, I.Krutojs.
Neoficiāli raidījumam zināms, ka pret Jaunā viļņa rīkotāju apbalvošanu pretenzijas ir Ārlietu ministrijā, kurai jāsniedz atzinums par jebkuru apbalvošanai pieteikto ārzemnieku. Kāds būs ārlietu ministra Māra Riekstiņa galīgais viedoklis, pagaidām gan vēl neesot zināms. Statistika par ārzemniekiem, kam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis vai goda zīme, liecina, ka līdz šim kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ar tiem apbalvotas tikai 5 personas no Krievijas. Starp ārzemniekiem visvairāk saņēmušo ir no ASV, kur piešķirts 81 Triju Zvaigžņu ordenis vai goda zīme, otrajā vietā ir Zviedrija, kur 61, trešā ir Francija, kur piešķirti 53 Latvijas valsts augstākie apbalvojumi.
Valsts prezidenta mājaslapā teikts, ka ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā, kas var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas vai valsts tālākās nostiprināšanas un veidošanas laikā.
R.Pauls jau ir ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
(pievienota 11.-13.rindkopa)