"Es ceru, ka ar to tiks pielikts punkts mēģinājumiem diskreditēt mani kolēģu un sabiedrības acīs," par ģenerālprokuratūras atzinumu saka Bičkovičs. Viņš ir gandarīts par Ģenerālprokuratūras pārbaudes rezultātu viņa pilsonības lietā, tā atzīstot par likumīgu viņa piederību Latvijas pilsoņu kopumam kopš dzimšanas.
Sīkākus komentārus par lietas apstākļiem AT priekšsēdētājs nesniegs, ņemot vērā, ka tie satur sensitīvus, ar likumu aizsargātus datus gan par viņu pašu, gan viņa tuviniekiem, aģentūrai LETA atzina AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne, komentējot Dombrovska tālāko rīcību, aģentūrai LETA norādīja: "Ja prokuratūra, kuras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā, nav konstatējusi prettiesisku rīcību, jebkāda tālāka premjera rīcība varētu tikt traktēta kā politisks spiediens vai populisms."
Savukārt bijusī Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane uzskata, ka tikai tiesa varēja novērst neskaidrības par I. Bičkoviča pilsonību, tāpēc, neskatoties uz prokuratūras atzinumu, šaubas, pēc viņas domām, joprojām paliekot. "Šaubu nav, ka tajā brīdī, kad tika iegūta pilsonība, pamata pilsonību iegūt nebija," un to nevarot izvērtēt nedz Naturalizācijas pārvalde, nedz Tieslietu ministrija, nedz prokuratūra, aģentūrai BNS sacīja Aldermane un piebilda, ka likumos skaidri pateikts, ka tādos gadījumos galīgo lēmumu var pieņemt tikai apgabaltiesa.
Naturalizācijas pārvaldei lietu vajadzēja nodot tiesai, ar kuras lēmumu būtu noņemtas pilnīgi visas šaubas, turklāt šādas procedūras izvēle arī neradītu lieku ažiotāžu, jo ir skaidra un saprotama. "Šaubas vienalga paliks. Šaubas un neskaidrība paliks, jo, ja šī lieta būtu gājusi uz tiesu, tad tiesa pieņemtu lēmumu un izteiktu secinājumus," uzskata Aldermane. Viņai nav nekādu pretenziju pret AT priekšsēdētāju, tikai viņai ir nepatīkami, ka "šī lietas notika citādi, nekā tas notiktu ar jebkuru citu Latvijas iedzīvotāju".
"Bet pašlaik šīs šaubas vienalga paliek. Es jau esmu dzirdējusi no daudziem cilvēkiem šīs šaubas ar piebildi, ka vārna vārnai acīs neknābj un tamlīdzīgi. Šeit nevajadzēja taisīt ne cirku, ne kino, kurš tomēr ir iznācis vairāk vai mazāk. Vajadzēja kā ar jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Katrā ziņā, ja ir pielikts punkts, es jūtos gandarīta, bet šaubas paliek," uzsvēra Aldermane. Ja Aldermane būtu nonākusi līdzīgā situācijā, tad viņa pati lūgtu virzīt lietu uz tiesu, īpaši tad, ja ir simtprocentīga pārliecība par savu taisnīgumu.
LETA jau ziņoja, ka Ģenerālprokuratūra pārbaudē konstatēja, ka Bičkovičs pilsonību ieguvis likumīgi.
Kā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", pārbaudē secināts, ka nav pamata tiesai lūgt Bičkovičam pilsonību atņemt, jo tā viņam pienākas no dzimšanas. Atklāts, ka, saņemot Latvijas Republikas pilsoņa pasi, Bičkovičs sniedzis par sevi nepatiesas ziņas, taču spēkā esoši spriedumi ļaujot secināt, ka tas nebūtu pamats pilsonības zaudēšanai. Prokuratūras lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, līdz ar to Bičkoviča pilsonības lietai pielikts punkts, vēsta raidījums.
Prokuratūra secinājusi, ka 1992.gada decembra iesniegums ar Bičkoviča parakstu pilsoņa pases saņemšanai satur nepatiesas ziņas - viņa vecāmāte nekad nav bijusi pilsone un tādējādi tobrīd nav bijis pamata arī Bičkovičam kļūt par pilsoni.
Tomēr divus gadus vēlāk pieņemtais Ogres rajona tiesas spriedums, ar kuru par likumīgu Bičkoviča vecotēvu tiek atzīts Latvijas pilsonis, nevis Polijas pavalstnieks, padara pašu Ivaru Bičkoviču par likumīgu Latvijas Republikas pilsoni.
LETA jau ziņoja, ka Prokuratūra pārbaudi sāka pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) nosūtītās vēstules ģenerālprokuroram Jānim Maizītim.
(papildināta ar 5.-7. rindkopu)