gada sākuma līdz pērnā gada novembrim. Publiskotājs norādījis, ka šī informācija atspoguļo Latvenergo strādājošo bruto darba samaksu.Dokumentā pieejama informācija par 1615 darbinieku atalgojumiem, tiesa daļa no šiem cilvēkiem darba samaksu saņēmuši vienu vai divus mēnešus, tādēļ, visticamāk, nav bijuši uzņēmuma «štatā».
Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis norāda, ka, reaģējot uz ekonomisko
krīzi un darba tirgus izmaiņām, koncerns 2009.gadā
kopējās personāla izmaksas samazināja par 17%, bet
valdes atalgojums 2009.gadā samazināts par 50 – 60%. Valdes atalgojumu ierobežoja arī valdības pieņemtie noteikumi par algu griestiem valsts kapitālsabiedrībās. "Latvenergo
strādā konkurences apstākļos, kas atstāj būtisku ietekmi
gan uz katra darbinieka individuālu darba sniegumu, gan arī personāla
migrācijas iespējām. Uzņēmums lepojas, ka
tajā strādā daudz speciālistu, kas konkurē ne vien
Latvijas, bet arī Eiropas Savienības darba tirgū," norāda A. Siksnis.
Dokumentā ir norādīti Latvenergo valdes locekļu vārdi un atalgojums.
Visticamāk, tas darīts tādēļ, ka kopš 2009. gada uzņēmuma valde nav kompānijas lielāko algu saņēmēji. Pērnā gada vasarā valdē strādājošo atalgojums samazināts par 40 – 60%.
Turpretim lielai daļai pārējo uzņēmuma darbinieku ienākumi saglabājušies iepriekšējā līmenī. Aptuveni 55 Latvenergo strādājošie saņem algu, kas ir lielāka par 2000 latiem. Bet vairāk nekā 500 darbinieku vidējais bruto atalgojums pēdējo divu gadu laikā bijis lielāks nekā tūkstoš latu.
"Vingrinājums žurnālistiem un citiem interesentiem - cik miljonu latu būtu ietaupīti kopš 2008.g, ja izdevumi algām tiktu laicīgi optimizēti?" jautā Neo. Viņš atgādina, ka uzņēmuma vadītājs Kārlis Miķelsons pērn jūnijā izteicies, ka atalgojums veido tikai 14% no uzņēmuma izdevumiem."Tas nozīmē, ka samazinot atalgojumu par 10-20%, tarifu var pazemināt par 1.4-2.8%. It kā nieks, bet patīkami," rēķina Neo.
(papildināta ar 4. rindkopu)