Kā piemēru viņš minēja kustību Par labu Latviju, kuru iniciēja vairāki uzņēmēji un kuras padomes priekšsēdētājs ir LNT īpašnieks Andrejs Ēkis. Kā vēstīts, ar šo kustību tiek saistīti Aināra Šlesera un Andra Šķēles vārdi. Kā teica A.Vilks, ir jautājums, kādi ir kustības finansējuma avoti, tās mērķi, kas notiks tālāk, kad sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods. "Tie ir acīmredzot jautājumi, kurus turpināsim skatīt," teica KNAB pārstāvis, tomēr atzina, ka jautājumi pašai biedrībai vēl nav uzdoti, pašlaik tiekot vērtēta informācija.
Lūgts prognozēt, kādā noskaņā paies priekšvēlēšanu laiks un vai gaidāmi kādi jauni risinājumi, A.Vilks atzina, ka mūsu reklāmas kompānijas ir ļoti novatoriskas šajā ziņā un varētu būt kādas atsevišķas nianses, tomēr, viņaprāt, īpaši nekas nemainīsies, jo partiju
tēriņu griesti ir ļoti augsti. Viņš nesaskatot no partiju viedokļa īpašu
nepieciešamību izdomāt kaut ko, lai maskētu pārkāpumus vai pārkāptu
tēriņu griestus.
Līdz šim redzams, ka tiekot izmantotas tās pašas metodes, kas pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām un iepriekšējām Saeimas vēlēšanām.
"Metodes kļūst pamazām rafinētākas, un, lai gan oficiālais
periods ir 120 dienas, droši varam teikt, ka priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies," atzina A.Vilks. Viņš gan arī piebilda, ka likuma norma ir abstrakta un formāla - pašlaik likumdevējs pateicis, ka šis periods ir 120 dienas, un tad arī tiek vērtētas trešo personu un partiju aktivitātes.
Runājot par slēpto aģitāciju, KNAB pārstāvis pauda viedokli, ka nekādas jaunas metodes tās uzraugi neizmantos. Arī līdz šim tikusi pievērsta uzmanība reklāmai jeb, precīzāk, informācijai, kas nav tikusi apzīmēta kā reklāma, bet kas ir ļoti par labu vienam vai otram politskajam spēkam. A.Vilks norādīja, ka jebkurai personai ir iespēja izvietot politisko reklāmu līdz noteiktam slieksnim, proti, 2700 latiem, un, viņaprāt, tā ir ļoti liela naudas summa, par kuru cilvēks var diezgan brīvi gan televīzijā, gan radio izteikt savu viedokli.
Viņš arī intervijā norādīja: ja Latvija iet uz valsts finansējumu partijām, lielākā problēma joprojām ir ārkārtīgi augstie tēriņu griesti un citu ierobežojumu trūkums. Tomēr par šo jautājumu diskusijas vēl turpinās.