Vides piesārņojuma mazināšana tiek piesaukta arī, runājot par PET pudeļu depozīta sistēmu. Kāpēc par to maksās patērētājs, nevis ražotājs?
Piesārņotājs šajā gadījumā ir patērētājs. Patērētājam ir ļoti liela izvēle – vai nu dzert krāna ūdeni, vai pirkt ūdeni pudelē, bet tajā gadījumā par to piemaksājot ar domu, ka daļu naudas atgūs, taru nododot. Gribu te atzīmēt, ka Latvija ieguldījusi ļoti nozīmīgus resursus – ir runa par daudziem simtiem miljonu latu un eiro –, lai sakārtotu mūsu valsts ūdenssaimniecību. Mēs esam veikuši visu, lai tas ūdens, kas ir krānā, atbilstu visām dzeramā ūdens prasībām.
Mani ļoti gandarīja tā diskusija, kas nupat bija Ārvalstu investoru padomē, kur gan Coca-Cola, gan citu dzērienu ražošanas uzņēmumu pārstāvji pietiekami skaidri pateica, ka atbalsta depozītu sistēmas ieviešanu, jo tas ļoti lielā mērā ļauj viņiem atrisināt jautājumus, kas saistīti ar iepakojuma atgriešanu. Jo īpaši situācijā, kad Eiropā tiek milzu soļiem virzīts jautājums, ka iepakojums pilnībā jāsavāc un pēc iespējas jāizvairās no dažādu plastmasas iepakojumu pielietošanas.
Šķiet, vairāk par pudelēm problēmas sagādā dažādas plēves, jo īpaši, ja atkritumu konteineros pašiverējuši "dārgumu meklētāji" – tad maisiņus vējš iznēsā plašā apkārtnē.
Mēs esam izstrādājuši likuma grozījumus par to, ka plēves maisiņus vajadzētu aizliegt, tas jau izsludināts saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē, pagaidām par to ir pietiekami spraigas diskusijas, bet es domāju, ka soli pa solim ar sabiedrības un ar zaļo organizāciju atbalstu mēs šo jautājumu atrisināsim.
Aktuāla ne tikai PET pudeļu nodošana, bet arī pārējo atkritumu šķirošana.
Jā, un ar šķiroto atkritumu konteineriem situācija diemžēl nav tik pozitīva, kā gribētos. Mums ir ļoti labi piemēri kā SIA ZAAO Ziemeļvidzemes reģionā ar šķirošanas laukumiem, šķirošanas tradīcijām, bet tajā pašā laikā valsts centrā ir pilsēta Rīga, kur ar to ir problēmas.
Ar likumu nevar noteikt, ka vietās ar noteiktu cilvēku skaitu uz noteiktu platību jābūt pieejamiem speciāliem konteineriem plastmasai, stiklam, papīram?
Šobrīd saskaņā ar likumiem atkritumu joma gandrīz visa atdota pašvaldību rokās.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 20. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
pietiek piesārņot
Rasa
jeptv...