Pauls Raudseps: Cerību stars
Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde publicēja datus par rūpniecības produkcijas izlaidi jūnijā. Šis ir viens no ekonomiskajiem rādītājiem, kuriem būtu sevišķi rūpīgi jāseko līdzi, lai spriestu par Latvijas spēju izkulties no dižķibeles, jo pēc nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas un sekojošā būvniecības sektora un iekšējā pieprasījuma sabrukuma tikai uz eksportu vērstie tautsaimniecības sektori — ražošana un tranzīts — var mūs izvilkt no bedres. Sevišķi svarīgi ir apstrādes rūpniecības dati, jo tajos ietilpst visas svarīgākās eksporta preču ražotāju nozares: koksne, pārtika, metāli, tekstils, mašīnas un iekārtas.
Līdz jūnija datu publicēšanai īpaša pamata optimismam gan nebija. Pēc vairāku mēnešu augšupejas apstrādes rūpniecības produkcija maijā, salīdzinot ar aprīli, pēkšņi atkal bija samazinājusies par 3,4%, un bija jāsāk bažīties, vai gada sākuma rezultāti nebija piemērs tam, ko ārzemēs akciju biržu sekotāji sauc par beigta kaķa lēcienu — pat nosprādzis runcis nedaudz palecoties gaisā, ja to no pietiekami liela augstuma nomet uz cietas virsmas.
Tāpēc kā mazs, bet tomēr patīkams pārsteigums nāca pirmdienas ziņa, ka Latvijas rūpnieciskās produkcijas izlaide jūnijā, salīdzinot ar maiju, atkal pieaugusi — visā rūpniecībā par 1,4%, bet eksportam svarīgajā apstrādes rūpniecībā — par 0,9%. Salīdzinot 2009.gada otro ceturksni ar pirmo ceturksni, izaugsme ir pat izteiktāka — 2,2% visai rūpniecībai un veseli 3% apstrādes rūpniecībai. Sevišķi svarīgi Latvijas tautsaimniecībai ir kokrūpniecības spēja noturēties virs ūdens: salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, rūpniecības produkcija, kas iekļaujas nomenklatūrā "koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles", otrajā ceturksnī pieauga par 11,9%. Turklāt šī ir gandrīz vienīgā preču grupa, kurā ražošana pārsniedz 2008.gada jūnija apjomus. Tiesa, pieaugums nav liels — 1,3%, bet, salīdzinot ar kritumu citās nozarēs, kur rēgojas tādi skaitļi kā mīnus 53,2% vai pat mīnus 77,7%, tas ir vērtējams kā lielisks rezultāts. Ne jau velti pēdējā laikā meža izstrādes un kokrūpniecības sektora pārstāvji ir atļāvušies izteikties optimistiski par savas nozares perspektīvām. Pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Avīzei akciju sabiedrības Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks teica, ka, "neskatoties uz smago ekonomisko situāciju, mums ir izdevies saglabāt koksnes ražošanas un pārdošanas apjomus. (..) Lauku iedzīvotājiem tas ir ļoti svarīgi, jo tas nozīmē darbu. Jāatzīst, ka, [valdībai 2008.gada decembrī] pieņemot lēmumu atļaut cirst un pārdot papildu apjomus valsts mežos 2009. un 2010.gadā, Latvijā ir glābta miljardus vērta nozare ar astoņdesmit tūkstošiem darbavietu". Svētdien asociāciju Latvijas koks un Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers BNS atzina, ka Latvijas kokrūpniecības nozares uzņēmumi varētu nākotnē ierindoties starp konkurētspējīgākajiem Eiropā, ja valdība pieņems pareizos atbalsta lēmumus.
Arī ārējie apstākļi sāk uzlaboties. Gada otrajā ceturksnī ASV — pasaules lielākās ekonomikas — IK saruka tikai par 1%, kas bija manāmi mazāk, nekā eksperti bija gaidījuši. Turklāt pagājušajā nedēļā parādījās dati, ka maijā pirmo reizi trijos gados mājokļu cenas ASV nesamazinājās. Tā kā ASV nekustāmo īpašumu cenu burbuļa plīšana bija galvenais pasaules ekonomiskās krīzes izraisītājs, šo cenu stabilizācija (ja tā būs noturīga) radīs priekšnoteikumus visas pasaules ekonomikas atlabšanai. Arī Eiropā ir cerīgas pazīmes: Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā ziņoja, ka pirmo reizi kopš 2006.gada eirozonā sāk pieaugt pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem un ir noticis pavērsiens banku gatavībā izsniegt aizdevumus uzņēmumiem. Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā gan uzņēmēju, gan patērētāju noskaņojuma aptaujas kļūst aizvien cerīgākas.
Vai tas nozīmē, ka pasaulē ir sākusies noturīga ekonomiskā atkopšanās? Akciju tirgi pēdējā mēneša laikā ir manāmi pieauguši, un gan The Wall Street Journal redakcijas sleja, gan bijušais ASV Centrālās bankas vadītājs, viens no pasaules respektētākajiem ekonomistiem Alans Grīnspens pareģo strauju izaugsmi ASV ekonomikai jau šā gada otrajā pusē. Ja šīs prognozes piepildīsies, tas radīs ļoti labus priekšnoteikumus Latvijas eksporta ražotāju tālākai izaugsmei.
Tomēr Nuriels Rubini, kurš kļuvis slavens tāpēc, ka viņš viens no retajiem pareģoja 2008.gada finanšu krīzi, brīdina, ka šī izaugsme varētu būt tikai īslaicīga un tai varētu sekot otrreizējs pagrimums. Turklāt jāpatur prātā, ka pat vislabvēlīgākajos apstākļos paies laiks, kamēr Latvijas eksporta pieaugums sāks nopietni ietekmēt mūsu bezdarba un iekšējā pieprasījuma līmeni. Tāpēc priecāsimies par pozitīvām pazīmēm Latvijas tautsaimniecībā — labāk pat daži cerības stariņi nekā vienlaidus tumsa —, taču atcerēsimies, ka līdz stabilai izaugsmei vēl garš ceļš ejams.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.