Pensionāri prasa piemērot 100 latu sodu par dažādu sociālo grupu sarīdīšanu

"Mēs prasām Tieslietu ministrijai sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā paredzēt sodu ne mazāk kā 100 latu par neiecietības un naida vairošanu starp sabiedrības sociālajām grupām, par šādu grupu lamāšanu un pazemošanu," paziņojumā uzsvēra LPF vadītāja.Viņa vērsa uzmanību uz to, ka, neskatoties uz vidējās pensijas būtisku palielināšanos pēdējos gados, reizē ir palielinājies mazo pensiju saņēmēju skaits."Ja pašlaik mazāk par 100 latiem saņem vairāk nekā 21 tūkstotis jeb 4,38% pensionāru, bet no 101 līdz 150 latiem - nepilni 88 tūkstoši jeb 18,36%, tad šo statistiku ignorēt nedrīkst, jo šie 109 tūkstoši cilvēki dzīvo tālu zem iztikas minimuma, bet iztikas minimumu pārsniedz tikai 20,55% vecuma pensiju saņēmēju," paskaidroja Verze."Pārsteidz cinisms, ar kādu savus vērtējumus par sociālo nodrošināšanu sniedz atsevišķi eksperti kā Ģirts Rungainis un Pēteris Strautiņš pret veciem, nevarīgiem cilvēkiem, kuriem nav iespēju vairs veidot uzkrājumus pensiju līmeņos, jo joprojām aptuveni 70% pensionāru ir pensionējušies pirms esošās pensiju sistēmas," viņa norādīja.LPF vadītāja uzsvēra, ka arī pensionāri ir nodokļu maksātāji, jo iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā par pensijas apmēru, kas pārsniedz 165 latus."Ir aprēķināts, ka pensijas apmērā līdz 300 latiem tiek tērētas ikdienas patēriņam, līdz ar to aptuveni divas pensijas gadā tiek maksātas PVN segumam. Pieņemot ka vidējā pensija šajos tēriņos ir 150 latu, vienkārši aprēķināt summu, ko valsts budžetā ienes pensionāru PVN maksājumi, tā ir aptuveni 126 miljoni latu. Līdzīgu summu varētu dot arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi. Tātad – aptuveni 250 miljoni gadā ir pensionāru līdzdalība valsts budžeta ienākumu daļā," sprieda Verze.Runājot par sociālā budžeta deficīta draudiem, pensionāru pārstāve mudināja ņemt vērā sociālo iemaksu parādus 123 miljonu latu apmērā un sociālajam budžetam neatbilstošās gada izmaksas aptuveni 150 miljoni latu. "Par to pensionāri nav vainojami. Arī par ēnu ekonomikas lielo īpatsvaru pensionāri nevar nest atbildību," viņa aizrādīja."Tad jājautā – kā atsevišķas personas, kuras sev piedēvē neatkarīgo ekspertu statusu, var atļauties veselu sabiedrības daļu lamāt, pazemot un apvainot. Satversmes 95.pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu un ka cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Mēs nejūtam šo valsts aizsardzību, taču to pieprasām," strikti norādīja Verze.Jau vēstīts, ka baņķieris Ģirts Rungainis publiskajā telpā vairākkārt izteicies, ka Latvijas sabiedrībai ir jārēķinās ar demogrāfisko un ekonomisko realitāti, kurā pašreizējā pensiju sistēma nevar funkcionēt un pensijas nevar uzskatīt par svētajām govīm.