“Ir skaidri definēts, kādos apstākļos nedrīkst nolaisties, katrai lidostai ir savi nolaišanās nosacījumi - Smoļenskas kara lidlaukā drīkst nolaisties tikai tad, kad vertikālā redzamība ir 100 metru, bet horizontālā – 1000 metru. Dispečeri pilotiem ziņoja, ka horizontālā redzamība ir 400 metru, tātad divarpus reižu mazāk, nekā nepieciešams.”Viņš stāsta, ka starptautiskā prakse paredz, ka dispečeri pilotiem neko pavēlēt nevar un lēmumu pieņem lidmašīnas kapteinis. _Latvijas Avīzes_ intervētais pilots arī zināja stāstīt, ka Smoļenskas kara lidlaukā nav sistēmu, kas spējīgas novadīt lejā lidmašīnu pēc tās mērinstrumentiem – pilotiem esot jāpaļaujas tikai uz sevi un savu lidmašīnu.“Piloti ignorēja nolaišanās procedūru un acīmredzot uz kādu laiku arī mērinstrumentus, paļaujoties tikai uz savām acīm, - pietika ar nedaudz sekundēm.”
Viņš uzskata, ka uz pilotiem ir izdarīts spiediens.
Meklējot iemeslus, kāpēc poļu piloti pieņēma lēmumu nosēsties, Latvijas Avīzes avots min, ka viņi nav uzdrošinājušies runāt pretim armijas virspavēlniekam – Polijas prezidentam, turklāt pusstundu iepriekš šajā lidostā bija nosēdušās citas poļu lidmašīnas, tiesa gan, migla tad bijusi mazāka. Latvijas Avīzei viņš arī pauž pārsteigumu par Polijas valdības lidmašīnas pilotu niecīgo pieredzi – kapteinis bijis nolidojis vien 2000 stundu, bet otrais pilots- 3500. Airbaltic ar šādu pieredzi varot vadīt vien mazo Fokker lidmašīnu, teic pilots.
“Visticamāk, tas ir cilvēciskais faktors, jo uz pilotiem, iespējams, varēja būt izdarīts spiediens, ka jādodas uz svarīgu notikumu, kuru nedrīkst nokavēt, lai arī to [nolaišanos biezajā miglā] nedrīkstēja darīt,” Neatkarīgajai traģēdiju Smoļenskā komentēja arī Latvijas Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs.