Satversmē nav paredzētas pilnvaras ne prezidenta sievai, ne premjera sponsoram, nedz arī partiju koalīcijai. Partiju koalīcijas izveidi neparedz ne Satversme, ne MK iekārtas likums, nedz arī kāds cits likums. ZRP ar ZZS nekas nav jāparaksta. Saskaņas centram ar Visu Latvijai! ne par ko nav jāvienojas. Pēc likuma valdības deklarāciju paraksta premjera kandidāts un ministru kandidāti. Topošās valdības sastāvs, kas arī uzņemas atbildību par valdības darbu. Kaut viss Ministru kabinets var būt bezpartijisks, ja skatāmies pēc Satversmes.
Valdību apstiprina Saeima. Nekur nav rakstīts, ka par valdību obligāti balso koalīcijas deputāti, bet citi balso pret. Katrs deputāts pēc Satversmes ir suverēns tautas varas nesējs un ir brīvs balsot pēc savas sirdsapziņas un nekā citādi. Spiest deputātu ievērot neformālu, likumā neparedzētu koalīcijas līgumu, turot to augstāk par vēlētāja dotu mandātu, ir nekonstitucionāla prasība. No likuma viedokļa nevienam deputātam nevar prasīt likt pildīt partiju bosu parakstītu vienošanos par nodomu veidot kopīgu valdību.
Ja valdības veidošana ietu tikai Satversmē paredzēto procesu, pilnīgi iespējama būtu valdība, kuru ir apstiprinājis deputātu vairākums no dažādām partijām bez jebkāda koalīcijas līguma. Profesionāls premjers, izveidojis profesionālu Ministru kabinetu, kurš piedāvā profesionālu valdības deklarāciju, gūst suverēnu deputātu atbalstu tāpēc, ka piedāvātais priekšlikums vairāk nekā pusei Saeimas deputātu šķiet cienījams un atbalstāms.
Utopija? Tikai tāpēc, ka visi piedalāmies šo nekonstitucionālo procesu legalizācijā, kurus ir radījusi likumā nerakstīta partiju tradīcija. Partijas tēlo, ka apspriež programmas, un žurnālisti tēlo, ka tic, ka partijas apspriež programmas.
Valdības veidošanas process ir jāsāk no baltas lapas - tuvāk Satversmei un tālāk no partiju bosu uzurpētajām nekonstitucionālajām feodālo tradīciju tiesībām.