Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Prioritātei jābūt biznesa attīstībai

Jūnija sākumā Eiropas Komisija publiskoja priekšlikumu ES stratēģijai Baltijas jūras reģionam. Patlaban notiek intensīvas dalībvalstu konsultācijas, un sagaidāms, ka 2009.gada nogalē tā tiks apstiprināta ES Padomē.

Tas ir panākums vairāku gadu garumā veiktajiem dažādu institūciju un ieinteresēto pušu centieniem aktualizēt reģionālās sadarbības un attīstības jautājumus ES vienotā tirgus ietvaros. Apsveicami, ka stratēģijā vairs nav vienīgi runa par vides jautājumiem — uzmanība ir pievērsta tautsaimniecības un konkurētspējas jautājumiem. No šāda aspekta Baltijas jūras reģions ir pirmais, kuram ES ietvaros ir radīta "sava stratēģija".

Potenciāla izmantošana

Šīs stratēģijas vadmotīvs — būt par teritoriālās kohēzijas instrumentu. Tas nozīmē centienus samazināt teritoriālās atšķirības, nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus, pieeju infrastruktūrai un pakalpojumiem, stiprinot policentrismu, veidojot savienojumus starp pilsētu un lauku teritorijām, sekmēt labu pārvaldību ar vienādu līdzdalības iespēju nodrošināšanu un kopēju resursu kopīgu izmantošanu, balstīties uz ekosistēmas vadību un teritoriālo plānošanu reģionā.

Tā ir iespēja arī Latvijas uzņēmējiem, attīstot savu biznesu, veicināt visas valsts labklājību, kas jo īpaši svarīgi finanšu krīzes pārvarēšanas laikā. Kā šī iespēja tiks izmantota, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: pirmkārt, stratēģiskajiem un horizontālajiem īstenošanas aspektiem, otrkārt, Latvijas līdzdalības stratēģijas īstenošanas mehānisma izveidē, treškārt, Latvijas dalības iespējām prioritārajos virzienos un projektos, kā arī visu ieinteresēto pušu līdzdalības.

Iespēja var arī netikt izmantota zināšanu, stratēģisku interešu trūkuma vai citu iemeslu dēļ. Attaisnojumus, it īpaši krīzes apstākļos, ir viegli atrast, tikpat viegli — arī iemeslus aktīvai un gudrai šīs iespējas izmantošanai.

Biznesa intereses

Biznesam reģionā nav abstraktas vēlmes, bet pavisam konkrēti risināmi jautājumi. To risināšana reģionā un dalībvalstīs tomēr neveicas. Nepieciešama dalībvalstu sadarbība un vienlīdzīgs un solidārs ieguldījums kopējo izaicinājumu risināšanā, sekmējot ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un vienlīdzīgu attīstību reģionā.

Jau 2008.gada maijā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar citām Baltijas jūras reģiona valstu darba devēju organizācijām vienojās par kopīgiem priekšlikumiem un iesniedza attiecīgo valstu valdībām, Eiropas Komisijai, Baltijas jūras valstu padomei un citām atbildīgajām institūcijām. Sadarbībā ar Eiropas biznesa partneriem LDDK 2008.gada novembrī izstrādāja Eiropas Biznesa konfederācijas -BUSINESSEUROPE pozīciju un iesniedza EK.

Biznesam svarīgi, lai tiktu risināti tādi jautājumi kā reģiona tirdzniecības un investīciju klimats, atvieglojot administratīvo slogu uzņēmumiem, atceļot gan skaidri izteiktus, gan netiešus šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām, turpinot likumu un noteikumu harmonizāciju. Stratēģijā ir definēti galvenie investīciju virzieni, kuriem pārskatāmā laika periodā jātiek atspoguļotiem arī ES un dalībvalstu budžetos. Reģionam vairāk investīcijas ir nepieciešams transporta un sakaru infrastruktūrā, kā arī izglītības un izpētes jomā. Stratēģijai jāturpina nodrošināt sadarbības veicināšanu ar kaimiņvalstīm plaša spektra ekonomiskajos jautājumos.

Latvijai ir jāuzņemas lielāka iniciatīva savas valsts iedzīvotāju interešu noteikšanā un aizstāvēšanā.

Tagad izskatās, ka Latvija ir izvēlējusies tikai vienas prioritātes — enerģētikas jomas — koordinēšanu. Enerģētikas prioritāte stratēģijā ir būtiska, un tās pamatuzdevums ir veicināt enerģētikas sektoru integrāciju, dažādojot enerģijas un tās piegādes avotus, attīstot pārnacionālos enerģijas tīklus. Tomēr tikai ar enerģētikas jautājumu risināšanu un bez aktīvas iesaistes citu prioritāšu risināšanā Latvijai nebūs iespējams nodrošināt tās tautsaimniecības un uzņēmēju konkurētspēju reģionā.

Latvijaiir aktīvi jādarbojas visās t.s. horizontālajās aktivitātēs. Piemēram, par pieejamo finansējumu un rīcībpolitikas saskaņošanu ar stratēģijā noteiktajām prioritātēm un aktivitātēm, sadarbības dalībvalstu vidū nodrošinot ES direktīvu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos; integrētas jūrniecības pārvaldības struktūras attīstīšanā un telpiskās plānošanas sekmēšanā visās dalībvalstīs Baltijas jūras reģiona ietvaros, izpētes izmantošanu kā pamatu rīcībpolitikas lēmumiem, vienotas izpētes programmas izveidošanu Baltijas jūras reģionā, kā arī reģionālās identitātes, kas balstītos uz kopēja redzējuma izstrādi starp dalībvalstīm, izveidošanu.

Svarīgs ir arī visu pasākumu iepriekšējs novērtējums uzņēmējdarbības tālākai konkurētspējai gan Baltijas jūras reģionā, gan pasaulē. Latvijai ir nepieciešams izmantot stratēģijas un rīcības plāna ietvaru, lai no EK tehniskās palīdzības budžeta līdzekļiem pieprasītu finansējumu projektu tehniskajai izpētei, izvērtējumam un tehniskajai administrēšanai. Latvijai kopā ar pārējām reģiona dalībvalstīm un EK ir jāstrādā, lai ES fondu programmēšana un attiecīgi līdzekļu piešķīrums tiktu pielāgots šīs stratēģijas mērķiem un prioritātēm jau esošajā programmēšanas periodā un atspoguļotos ES budžetā 2013.—2020.gadiem.

Līdzdalības mehānisms

Aktuāls un ļoti būtisks jautājums ir, kā šo stratēģiju "iedzīvināt" visos līmeņos un darbības virzienos, lai tai būtu ilgtermiņa ietekme uz reģiona labklājību un Latvijā tiktu piemērota starpnozaru koordinācija tās īstenošanā, vadoties pēc tautsaimniecības un uzņēmējdarbības konkurētspējas un attīstības perspektīvas.

Ir jānodrošina visu iesaistīto ieinteresēto pušu līdzvērtīgs un saskaņots pienesums kopējam procesam. LDDK ir izteikusi aicinājumu nekavējoties izveidot stratēģijas un rīcības plāna īstenošanas darba grupu un nominēt tās dalībniekus ar konkrētu mandātu. Šīs darba grupas pamatuzdevums varētu būt — sekmīgi aizstāvēt Latvijas intereses sarunās ar citām dalībvalstīm un sarunās panākto integrēt nacionālajā darba kārtībā un rīcībā.

Riski

Ja Latvija savus resursus veltīs tikai vienas prioritātes — enerģētikas — koordinēšanai, ir risks, ka Latvijas pašas noteiktās prioritātes netiks pietiekami aizstāvētas un atspoguļotas stratēģijā un rīcības plānā. Fokusēšanās uz vienu, lai arī būtisku prioritāti, tomēr nevar kompensēt līdzdalības trūkumu citu īstenošanā.

Jācer, ka Latvija šīs stratēģijas un rīcības plāna īstenošanā gan nacionālajā, gan reģionālajā un ES līmenī attīstīs pieeju, kas ir raksturīga pašapzinīgai, atbildīgai un suverēnai valstij, gudri un aktīvi izmantojot iespējas, ko sniedz Latvijas dalība Eiropas Savienībā. LDDK ir gatava aktīvi aizstāvēt Latvijas un tās reģionālās attīstības intereses, pārstāvēt Latvijas uzņēmējus Eiropas uzņēmēju organizācijās, atbalstot savas valsts centienus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas