“Uzzinājusi, ka man tas ir piešķirts, bēdīga nebiju. Neuzskatu sevi par tik nozīmīgu cilvēku, lai izzīmētos un paziņotu visai tautai, ka neiešu to saņemt. To ir darījuši cilvēki, kuri savās acīs laikam jūtas svarīgi. Lasot teikumu, ka nevienu nevar atstāt vienaldzīgu, ja tas attiecas uz viņu, proti, “piešķirts par nopelniem Latvijas labā”, pirmais brīdis ir tāds, kurā gribas iedomāties – redz, kā Latvija man visu laiku ir sekojusi un redzējusi, ka es daudz un čakli strādāju tās labā. Taču vairākkārt esmu strādājusi žūrijā un redzējusi, ka naivie aktieri Spēlmaņu nakts apbalvošanas ceremonijā iedomājas, ka Dievs Tas Kungs tur augšā fiksējis, ka viņi ir strādājuši labāk par citiem, nevis rūpīgs un subjektīvs žūrijas darbs viņiem ir piešķīris apbalvojumu. Protams, apzinos, ka manā gadījumā “vainīga” bijusi konkrēta cilvēku labvēlība pret mani. Tajā pašā laikā vismaz piecas sekundes gribas domāt, ka Latvija redzēja, kā es viņas labā strādāju. Neuzskatu, ka arī viens vai otrs valsts prezidents, kas piešķir vienam vai otram ordeni – šajā gadījumā man -, iemieso Latviju. Man ir savi pilnīgi citi priekšstati par to, kas ir Latvija. Prezidentu es uzskatu tikai par rīku, kurš kaut ko dara par labu Latvijai.”
Atgādinām, ka pirms diviem gadiem Trīszvaigžņu ordeni Rīgas pilī no valsts prezidenta Valda Zatlera rokām atteicās pieņemt režisors Alvis Hermanis. Šis viņa solis radīja plašu rezonansi sabiedrībā. "Man nav nekas pret ordeni, bet ir daži cilvēki, kuriem es roku negribētu spiest. Labāk, lai ordeni man atsūta pa pastu uz mājām vai teātri," toreiz Latvijas televīzijā pavēstīja režisors. Atgādinām, ka V.Zatlers bija nesen kā ievēlēts prezidenta amatā, taču tolaik neatrisināts bija jautājums par tā saucamajām pateicībām ārstiem un to deklarēšanu.
Triju Zvaigžņu ordeņa svinīgā pasniegšana tradicionāli notiek īsi pirms 18.novembra Rīgas pilī. No kultūras cilvēkiem valsts apbalvojumu šogad saņems arī Varis Brasla, Ojārs Feldbergs, Rēzija Kalniņa, Dita Krenberga, Jānis Lūsēns un citi.