Ceturtdien politiķi Saeimas atlaišanā saredzēja divus ieguvumus — tas būtu morāls sods, un tad deputāti līdz vēlēšanām nevarētu pieņemt tādus lēmumus, kas varētu būt pret valsts interesēm, jo Saeimas darba kārtību noteiktu Valsts prezidents.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs Dienai neatklāja, vai prezidents varētu šādu iespēju apsvērt. Taču viņš atgādināja, ka Valsts prezidentam ir tikai tiesības rosināt parlamenta atlaišanu, bet nav tiesības to atlaist.
Saeima tā arī nav pildījusi solījumu un nav izskatījusi Valsts prezidenta pērnā gada sākumā iesniegto iniciatīvu par izmaiņām Satversmē — tās dotu valsts pirmajai amatpersonai tiesības, neriskējot ar savu amatu, un bez referenduma procedūras atlaist parlamentu. Kad 2009.gada pavasarī deputāti deva tiesības tautai rosināt parlamenta atlaišanu, Juridiskās komisijas deputāti sacīja, ka viņiem vēl nepieciešami daži mēneši diskusijai par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Taču tagad jau ir pagājis gads.
Ja parlamenta atlaišana tiktu rosināta, tad tikai pēc tam, kad tauta referendumā par to nobalso, Saeimas darba kārtību nosaka prezidents. Līdz tam parlaments strādā kā ierasts. Jāatgādina, ka Jāņos beidzas Saeimas pavasara sesija un vasarā, kad ir sesiju starplaiks, Saeimas sēdes tāpat nenotiek, ja vien netiek sasaukta kāda ārkārtas sesija.
Ceturtdien pirmais ar aicinājumu prezidentam atlaist Saeimu pēc negatīvā balsojuma par J.Maizīti, nāca klajā Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, uz kura vadīto frakciju arī krita aizdomas par solījumu neturēšanu. Vēlāk arī Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs Dienai atzina, ka Saeima, kura tā melojusi sabiedrībai, būtu atlaižama, jo tai nevar vairs uzticēt būtisku lēmumu pieņemšanu.
Saeimas atlaišana pēc balsojuma par Maizīti būtu tikai morāls sods
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
UZZINI VAIRĀK
Satversmes nosaka
Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.
Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!