Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredzētu paplašināt to subjektu loku, kam būtu tiesības dibināt vispārējās izglītības iestādes. Patlaban likums nosaka, ka vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības vai arī citas juridiskās vai fiziskās personas. Komisija vienojās, ka šis punkts papildināms ar valsts dibinātām augstskolām. Tām līdzās iepriekšminētajiem subjektiem būtu tiesības izveidoto iestādi arī slēgt vai reorganizēt.
Komisija atbalstīja arī to, ka normā par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, arī tiks iekļautas valsts dibinātas augstskolas.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Zaķa, kurš pats nebija ieradies uz komisijas sēdi, deleģētais pārstāvis Didzis Šēnbergs, laikmetīga izglītības sistēma jāveido elastīga, piemērota dažādiem bērniem, lai ļautu vispārējās izglītības sistēmā veidoties izcilībām, kā arī agrīni orientētu bērnus uz inženierzinātnēm, dabaszinātņu izglītību, piemērojot dažādas vispārējās izglītības iestāžu formas, izmantojot arī universitātes profesūru.
Zaķa priekšlikums atļautu augstskolām veidot vispārējās izglītības iestādi jeb legalizēt to, līdzīgi kā ir Helsinku Universitātē, norādīja Šēnbergs.
Skaidrojot šādu grozījumu nepieciešamību, ticis uzsvērts, ka kādreiz augstskolas pašas bija valsts tiešās pārvaldes iestādes un nevarēja veidot citu iestādi. 2005.gadā Ministru kabinets padarīja augstskolas par atvasinātām publiskām personām, tāpēc situācija mainījās. Tomēr publiskajās tiesībās iestādes un personas darbojas savu funkciju un uzdevumu ietvaros - tās veic to, kas ir atļauts, nevis to, kas likumā nav aizliegts.
Vispārējās izglītības likums skaidri uzskaita tos, kas var dibināt vispārējās augstskolas - bez privātpersonām tā ir valsts un viens no atvasinātu publisku personu veidiem - pašvaldība. Ne augstskolas, ne brīvostas, ne plānošanas reģionus likumdevējs nav noteicis, skaidroja Šēnbergs, uzsverot ka publiskas personas komercdarbība ir regulēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kurā nav norādīts, ka atvasinātas publiskas personas var veikt komercdarbību jomā, kas nav pakalpojums, jo izglītība nav pakalpojums, bet valsts funkcija saskaņā ar Satversmi.
Lai ļautu augstskolām īstenot kvalitatīvu un izcilu studentu sagatavošanu, jāpapildina likums. Privātām augstskolām šādu ierobežojumu nav, tāpēc jāsakārto sistēma, lai valsts institūcijas var sniegt bērniem līdzvērtīgas iespējas kā privātās augstskolas, uzsvēra Zaķa pārstāvis.
Komisijas sēdē klātesošie universitāšu pārstāvji šādu ieceri atbalstījuši, uzsverot, ka patlaban augstākās izglītības iestādes saskaras ar grūtībām šādu jautājumu risināšanā. Tā, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola faktiski veidota, izmantojot citas likumos noteiktās iespējas, kas ir krietni sarežģītākas, nekā būtu gadījumā, ja tās tiktu noregulētas likumā.
Pagaidām gan komisija šo grozījumu projektu izskatīšanai Saeimā nenodos, jo nogaidīs līdz ceturtdienai, 16.aprīlim, kad parlamentā tiks skatīti grozījumi Izglītības likumā, tajos paredzot regulējumu par tikumisko audzināšanu.