Pirms tam deputātu vairākums noraidīja lēmumprojekta par uzdevumu Ministru kabinetam (MK) izstrādāt pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas finanšu situāciju iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.
Nodot lēmumprojektu izskatīšanai budžeta komisijā risināja tās vadītājs Jānis Reirs (Vienotība). Pēc viņa teiktā, valdība jau strādā pie bankas darbības apturēšanas radīto problēmu risināšanas. Tāpat aktīvi darbojas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un tiesībsargājošās institūcijas.
Arī Saeima piedalās darbā, jo pirmdien, 28.novembrī, budžeta komisija atļāva FKTK aizņemties no Valsts kases nepieciešamos papildu līdzekļus Noguldījumu garantiju fondam. Tāpat budžeta komisija ir uzklausījusi gan Finanšu ministrijas, gan FKTK pārstāvjus, uzsvēra Reirs. "Katram deputātam savu gribu vajag izteikt ar likumu starpniecību, nevis rakstīt pieprasījumus vai deleģēt kādam citam veikt kādus uzdevumus," viņš sacīja un norādīja, ka, izskatot lēmumprojektu komisijā, deputāti varēs iesniegt konkrētus priekšlikumus likuma formā situācijas uzlabošanai, ja tādi būs.
Par lēmumprojekta par uzdevumu valdībai izstrādāt pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas finanšu situāciju nodošanu budžeta komisijai balsoja 53 deputāti, pret bija 40, bet viens atturējās.
Jau vēstīts, ka Saeimas ārkārtas sēdi ierosināja 34 tautas kalpi ‒ vairums Saskaņas centra (SC) un Zaļo un zemnieku savienības frakciju deputātu.
SC Saeimas frakcijas deputāti iepriekš vērsās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska ar aicinājumu uzstāties Saeimas deputātu priekšā un ticami izskaidrot patieso situāciju ap Latvijas Krājbanku, kā arī izklāstīt parlamentam rīcības plānu bankas kraha seku novēršanai, taču neesot saņemta nekāda atbilde, tāpēc savākti nepieciešamie 34 paraksti ārkārtas sēdes organizēšanai, pavēstīja SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Pēc viņa teiktā, pašreizējā situācijā Dombrovskim ir jāsniedz vērtējums par banku sektoru uzraugošo valsts struktūru darbībām, kuras nespēja novērst Latvijas Krājbankas krahu. "Mēs gribam no premjera arī saņemt informāciju par valdības rīcības plānu Latvijas Krājbankas kraha dēļ cietušo sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupu, uzņēmēju un pašvaldību interešu aizstāvībai. Mēs vēlamies zināt, kā bankas krahs ietekmēs Latvijas valsts budžetu nākamajam gadam, parādsaistības starptautiskajiem kreditoriem un valsts ekonomiku kopumā," paskaidroja Agešins.
Tāpat ziņots, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbanku. Otrdien ar bankas Citadele starpniecību ir sāktas garantēto atlīdzību izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem gan fiziskām, gan juridiskām personām, kurām atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.