Saeimas unikālā iespēja

Īpaša, nozīmīga un arī intrigu pilna ir bijusi gandrīz ik katra šāda izvēle, taču līdzīgi kā ar olimpiskajām spēlēm, kuras reizes no reizi tiek atzītas par arvien krāšņākām, jāsaka, ka šodienas Saeimas balsojums būs vēl īpašāks par visiem iepriekšējiem. 28.maija vakars, kad Valdis Zatlers paziņoja par Saeimas atlaišanu, ir ielicis tajā ne vienu vien simbolu un zemtekstu.Godīgas politikas trūkums, pār sabiedrības interesēm dominējošais personīgais savtīgums, oligarhu shēmas, valsts nozagšana – par to runāja Zatlers, vēršoties pret Saeimu. Zemā tautas uzticība varai – par to zina gan ikviens Latvijas iedzīvotājs, gan ikviens Saeimas deputāts, un šī jēdziena sinonīms patiesībā ir neuzticība valstij. Tādēļ te nedzimst bērni, cik mums gribētos, tādēļ te daudzi nemaksā nodokļus un tādēļ daudzi pie mazākas izdevībās dodas prom. Un deputāti var rakstīt likumu pēc likuma, bet tautai būs par tiem nospļauties.Pirmais ceļš uz izveseļošanos ir atzīt, ka es esmu slims. Zatlers to ir izdarījis visaugstākajā līmenī, un tieši viņš patlaban iemieso vajadzību pēc jauna ceļa uz godīguma principiem politikā. Ne velti viņu ir sadzirdējusi tauta, kā reti sadzird valstsvīrus, ne velti atbalstu viņam pauž neskaitāmas sabiedriskās organizācijas un grupas.Saeimas deputātiem šajā balsojumā ir unikāla iespēja beidzot būt roku rokā ar tautu, sadzirdēt un ticēt saviem pilsoņiem, ka viņu neticība nav izdomāta vai ka viņi neko nesaprot no lielās politikas. Tas nozīmē norīt Zatlera krupi, tas nozīmē pagriezt otru vaigu un balsot par viņu, lai kā deputātiem gribētos atriebties un ierādīt viņam viņa vietu. Iespējams, tieši tas ir pirmais solis uz Latvijas atveseļošanos. Un nebūtu nekas nepiedodams, ja būtu Saeimas deputāti, kas pēc balsojuma teiktu – es nebalsoju par Zatleru, bet es balsoju par viņa ideju. Ej nu sazin, varbūt tas pat dotu iespēju palikt viņiem savās vietās un turpināt darīt savu darbu arī pēc 23. jūlija, kad paredzēts referendums par vai pret Saeimas atlaišanu. Šodien līdz ar balsojumu par Valsts prezidentu ir paredzēta arī cilvēku pulcēšanās pie Saeimas nama, taču neatkarīgi, cik daudz būs sanākuši, deputātiem nevajadzētu pieņemt lēmumu, veroties pa Saeimas logu, bet gan domājot par savu tautu un Latvijas izaugsmi.