Skaidrs, ka pat turīgā ES, kam tāpat daudz dažādu ārkārtas tēriņu, nav paredzējusi vieglprātīgi svaidīties ar šādām summām. Tāpēc pretī prasīta nopietna atdeve - visu politieslodzīto atbrīvošana un brīvu vēlēšanu sarīkošana. Lukašenko strauji zaudē popularitāti, un viņa izredzes uzvarēt godīgās vēlēšanās nav lielas. Tas liek šaubīties, ka Minska varētu pieņemt eiropiešu piedāvājumu. Labprātīga kapitulācija izskatās maz ticama, jo, ciešot neveiksmi vēlēšanās, viņš zaudētu daudz vairāk par savu pašreizējo amatu krēslu, visticamāk, milzīgus līdzekļus un varbūt arī fizisko brīvību.
Situāciju pavisam nelāgu padara arī aizvien pieaugošā Maskavas apetīte, un Lukašenko aizvien grūtāk nākas turēties pretim krievu saimnieciskajām interesēm. Te gan jāpiebilst, ka šīs briesmas tomēr Baltkrievijas vadonim, visticamāk, nešķiet tik lielas, kā nekā ideoloģiski līdzīgs valstisks veidojums, kas nepieprasa demokrātiskas reformas. Tikai «vien», ka soli pa solim ierobežo Baltkrievijas suverenitāti.
Straujā Lukašenko popularitātes samazināšanās ir saistīta ar ekonomisko apstākļu katastrofālu pasliktināšanos un liek domāt, ka Baltkrievijas iedzīvotāji vēlas pārmaiņas. Kādas īsti - vai vairākums vēlas režīma demontāžu vai apmierinātos tikai ar cenu atgriešanos pirmsinflācijas līmenī -, nepateiks neviens. Iespējams, lielākā daļa sabiedrības piekristu saņemt informāciju no dažādiem avotiem, ne tikai no centrālā varas rupora valsts TV un avīzes Sovetskaja Belarusj.
ES izredzes gūt panākumus Baltkrievijā šobrīd nešķiet lielas. Jautājums par demokrātiju šajā valstī nav jautājums par brīvas sabiedrības izveidošanu tikai šajā valstī vien. Demokratizācija un izmaiņas sabiedrības dzīvē, gluži tāpat kā tas ir Ukrainas gadījumā, atstātu milzu ietekmi arī uz Krieviju. Tādēļ spēcīga pretdarbība. Un Putina atgriešanās prezidenta krēslā, kā arī Timošenko tiesāšana ir tikai divi, taču negatīvi signāli.