"Joprojām uzskatu un jūtu, ka visu izšķirs SC balsis," norādīja Agešins. "Režisoram Staņislavskim bija tāds teiciens "neticu!", ja kāds aktieris teātrī uz skatuves slikti spēlēja," politiķis skaidroja savu skepsi par citu frakciju apgalvojumiem.
Agešins arī atgādināja, ka SC frakcija ir otra lielākā Saeimā un ar tās nostāju jārēķinās daudz vairāk nekā ar mazajām frakcijām. "Ja kāda no sīkajām frakcijām grib palielīties ar savu nozīmi, publiski paužot atbalstu Zatleram, tad tas ir galīgi garām," sacīja politiķis, ironizējot par savu ideoloģisko pretinieku - "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas - aktivitātēm. "Te var arī atcerēties deputāta Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK) nesenos izteicienus par prezidentu."
Politiķis norādīja, ka SC frakcija pagaidām nesteigsies ar lēmuma pieņemšanu par Valsts prezidenta vēlēšanām, jo tam vēl esot daudz laika un patlaban notiekot viedokļu apkopošana no reģioniem, kā arī analīze par tikšanos ar Zatleru un viņa sniegtajām atbildēm. "Ne šonedēļ, ne nākamnedēļ vēl nepieņemsim lēmumu," sacīja Agešins.
Agešins arī norādīja, ka tagad nevarot dot precīzu atbildi, vai SC virzīs kādu citu kandidātu prezidenta amatam, piemēram, valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. "Tas, ka Sudraba skaidri un gaiši pateikusi, ka būtu gatava izskatīt šādu priekšlikumu, ir pozitīvs fakts. Bet pagaidām mēs to nedarām un sarunas nenotiek," pauda SC politiķis.
Agešins uzsvēra, ka attiecībā uz prezidenta vēlēšanām SC frakcijai būšot vienots viedoklis un par izvēlēto kandidātu balsos visi 29 deputāti. "Būsim maksimāli vienoti un ļoti uzticamies viens otram. Nebūs tā, ka atsevišķi deputāti virzīs savus kandidātus vai balsos citādi."
"Ja kāds SC deputāts nepiekritīs kopējam viedoklim šajā jautājumā, tad viņš tiks izslēgts no frakcijas," brīdināja Agešins.
SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs iepriekš skaidroja, ka SC pagaidām nepieņem lēmumu, lai frakcijai būtu lielākas manevru iespējas, kā arī tiktu izslēgta politiskā tirgošanās.
LETA jau ziņoja, ka atbalstu Zatlera pārvēlēšanai paudusi "Vienotības" frakcija, kurā ir 33 deputāti, astoņu deputātu lielā opozīcijā esošā apvienības "Par labu Latviju" (PLL) frakcija, kā arī septiņi VL-TB/LNNK deputāti, tātad kopā 48 tautas kalpi.
Lai Zatlers tiktu atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, nepieciešama 51 deputāta balss, tātad nepieciešams vēl trīs tautas kalpu atbalsts.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš izteicās, ka Zatleru varētu atbalstīt aptuveni 15 no 22 frakcijas deputātiem. Pat viņš solīja, ka balsošot par esošo Valsts prezidentu.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis jau paziņojis, ka balsos pret Zatlera atkārtotu ievēlēšanu.
Zatlers jau ticies ar visu Saeimas frakciju deputātiem un notikušās sarunas uzskata par veiksmīgām. Valsts prezidents arī paudis gatavību individuāli tikties ar atsevišķiem politiķiem un deputātu grupām, lai pārrunātu neskaidros jautājumus.
Kā ziņots, Zatlers apstiprinājis vēlmi ieņemt Valsts prezidenta amatu atkārtoti.
Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Prezidenta amata kandidāti ir jānosauc no šā gada 19.maija līdz 24.maijam, bet parlamenta Prezidijam no 29.maija līdz 8.jūnijam jāsasauc Saeimas sēde šī jautājuma lemšanai. Paredzēts, ka prezidenta vēlēšanu pirmā kārta varētu notikt 2.jūnijā.
Zatleram prezidenta pilnvaru termiņš beigsies 2011.gada 7.jūlijā.
Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji iepriekš neoficiāli minējuši, ka iespējamie kandidāti augstajam amatam varētu būt arī Eiropas Savienības attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs, valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš (TP), bijušais Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS), bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, Levits un citi.