Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Šķēle: ja vēlas pieķert daudzu miljonu glabātājus, jārīkojas ļoti ātri

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien pauda bažas par iespējamām negatīvām sekām, ko radītu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likuma jeb tā saucamo "nulles deklarāciju" ieviešana.

Deputāti interesējās, kādas varētu būt iespējamās sekas, ja cilvēki nedeklarētu savu skaidro naudu, kas būtu lielāka par 10 000 latiem. Uz to ierēdņi skaidroja, ka vēlāk būs jāpierāda naudas legālā izcelsme, bet, ja tas neizdosies, tad tiks piemērotas likumā paredzētās sankcijas.

Ekspremjers Andris Šķēle (PLL) uzsvēra, ka prasība skaidro naudu uz laiku ielikt bankas kontā radīšot cilvēkiem zaudējumus un šāds regulējums neatbildīšot Satversmei. Viņam oponēja komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V), norādot, ka depozītu varot atvērt arī par brīvu.

Savukārt deputāts Igors Pimenovs (SC) pauda, ka daudzi iedzīvotāji neuzticoties bankām un ieteica izveidot kādu atsevišķu iestādi, kur varētu šo naudu noguldīt. "Nevajag šo lietu padarīt par labu kumosu bankām," sacīja I.Pimenovs.

Izskanēja arī ierosinājums, ka skaidras naudas noguldījumus varētu veikt valsts bankās bez samaksas, bet uz to tika norādīts, ka pret to varētu iebilst komercbankas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji norādīja, ka par naudas noguldīšanu izlietojamā summa būtu minimāla, salīdzinot ar sabiedrības ieguvumu no ēnu ekonomikas apkarošanas.

A.Šķēle norādīja, ka daudziem laukos dzīvojošiem veciem cilvēkiem nauda būšot jāved ar autobusu, tādēļ ieteica apsvērt iespēju paaugstināt deklarējamās naudas apjoma slieksni. Savukārt deputāts Jānis Vucāns (ZZS) atgādināja, ka laukos bieži vien notiekot slepkavības dažu desmitu latu dēļ, tādēļ interesējās, vai cilvēkiem varētu nodrošināt drošu naudas pārvadāšanu.

Deputāts Valērijs Kravcovs (SC) interesējās, vai šī informācija būs drošībā, savukārt A.Šķēle norādīja, ka, deklarējot skaidru naudu, ar ģimenes mantu riskēšot dažādos tiesu procesos iesaistītie cilvēki, jo tūlīt būšot klāt tiesu izpildītāji un šo naudu konfiscēšot. Tādēļ būtu nepieciešams garantēt, ka šī nauda ir neaizskarama. Šim viedoklim pievienojās arī deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

I.Parādnieks atzīmēja, ka ar šādu prasību deklarēt skaidro naudu lieli ieguvēji būšot "sētas kantori", kas aizdošot nepieciešamās summas uz lieliem procentiem. Komisijas priekšsēdētājs J.Reirs savukārt pauda bažas par uzņēmumu kasēm, no kurām kāds uz nepieciešamo laiku varētu "aizņemties" naudu deklarēšanai un pēc tam to ielikt atpakaļ.

Deputāti arī pauda bažas par deklarējamo īpašumu novērtēšanu, piemēram, ja cilvēkam pieder kādi mākslas darbi vai citas kolekcijas, kurām vērtība nav īsti zināma.

Deputāts Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka šis būšot "skaists apvedceļš" nelegālām darbībām. Uz to J.Reirs norādīja, ka tas tomēr būšot daudz mazāks risks nekā ar skaidru naudu.

A.Šķēle arī pauda bažas, ka ar šo likumu ļaus daudzām personām legalizēt nelikumīgi iegūtu naudu. Viņš piemetināja, ka, ja esot vēlme pieķert daudzu miljonu glabātājus, vajag rīkoties ļoti ātri, lai nepaspētu izveidot shēmas.

Komisija pēc vairāk nekā stundu garām diskusijām nolēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Kā ziņots, likumprojekta mērķis ir fiksēt un konstatēt iedzīvotāju mantisko stāvokli uz 2012.gada 1.janvāri.

Deklarāciju iesniegšanas gala termiņš noteikts 1.aprīlis, to nosakot vienotu ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts nosaka, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība un kuras uz nākamā gada 1.janvāri atbildīs vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem.

Deklarācija būs jāsniedz, ja personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums, kā arī ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, kas vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā.

Tāpat jādeklarējas, ja personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, vai tā Latvijā vai ārvalstīs ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav reģistrēts Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura iegādes vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (10 000 latu).

Deklarācijas būs pamats sniegt personai, kuras īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū, un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Deklarācija arī jāiesniedz, ja īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir kapitāla daļas, līdzdalības daļas komercsabiedrībās vai kooperatīvo sabiedrību pajas neatkarīgi no tā, vai sabiedrība reģistrēta Latvijā vai ārvalstīs, un šo finanšu instrumentu vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā kursa uz 2012.gada 1.janvāri.

Tāpat viens no kritērijiem būs - ja personas skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Kritērijs ir arī privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājums Latvijā vai ārvalstīs, ja to kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Deklarācija jāiesniedz, ja personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, kā arī ja persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Kritērijs deklarācijas iesniegšanai būs arī situācija, ja personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir iepriekš neminēts īpašums (antikvāri, mākslas vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni u.c.), kura kopējā vērtība, pēc personas ieskatiem, pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Deklarēšanas pienākumu nepilngadīgo personu vietā izpildīs vecāki vai aizbildņi, bet aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi, paredz normatīvs.

Likumā piedāvāts, ka personas mantiskā stāvokļa deklarāciju vienu reizi būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Deklarāciju būs iespējams iesniegt rakstveidā vai elektroniski.

Lai neradītu administratīvu apgrūtinājumu personām, kuru īpašumā nav ievērojami mantas vai finanšu līdzekļi, kā arī efektīvi izlietotu nodokļu administrācijas resursus, pienākums deklarēt mantisko stāvokli ir noteikts tikai tām personām, kuru īpašuma vērtības kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.

Likumprojekts paredz neiesniegt to informāciju, kas jau ir VID rīcībā un kuru VID var pieprasīt no citām iestādēm.

Plānots, ka iesniegtā informācija tiks uzglabāta VID Nodokļu informācijas sistēmā, veicot modifikācijas jau esošajās sistēmās.

Likumprojektā ir ietverta arī prasība visiem deklarācijas iesniedzējiem vienlaikus ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus savos kontos, lai nodrošinātu iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par šādu līdzekļu esamību un novērstu iespēju vienu un to pašu skaidro naudu deklarēt vairākas reizes. Šī norma radīs nelielu papildu administratīvo slogu, taču ir samērīga ar paredzēto ieguvumu - skaidras naudas kontroles iespēju, norādījusi FM.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas rezultātā iegūtā informācija tikšot izmantota kontroles vajadzībām, nodokļu, korupcijas un naudas atmazgāšanas novēršanas vajadzībām, kā arī būšot pieejama citām kontroles institūcijām vispārējā datu aprites kārtībā, ņemot vērā personas datu aizsardzības labās prakses prasības.

Jau tagad aplēsts, ka nodokļu uzskaites sistēmas pielāgošanai būs nepieciešams papildu finansējums 75 000 latu apmērā.

Kā skaidro FM, patlaban VID rīcībā ir informācija, kura iegūta no iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām, valsts amatpersonu deklarācijām, ziņojumiem par sociālā nodokļa maksājumiem, darba devēja paziņojumiem par darba algu, datiem, kurus VID iegūst no citu institūciju datubāzēm.

Tomēr saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VID nav tiesību pārbaudīt un piemērot papildu nodokļu uzrēķinu par periodu, kas uzrādīts kā ienākumu ieguves laiks pirms trīs gadiem, jo saskaņā ar likumu patlaban iespējams uzlikt soda naudu un papildus aprēķināt nodokļus tikai trīs gadu laikā pēc likumā noteiktā nodokļu maksāšanas termiņa beigām. Līdz ar to valsts institūcijām ir ierobežotas iespējas pārbaudīt iepriekšminēto informāciju.

Šādā situācijā fiziskajām personām ir iespēja par savu īpašumu izcelsmes avotu norādīt ienākumus, kas ir gūti pirms ievērojama laika perioda, kā arī dažādus nepārbaudāmus darījumus ar fiziskajām personām, kuras nav deklarējušas savus ienākumus vai nav Latvijas rezidenti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas