Komentārā viņš norāda, ka ekonomiskās problēmas meklējamas jau viņa partijas biedra Aigara Kalvīša valdības laikā, kad viņš nespēja tikt galā publiskajā telpā ar Latvijas Bankas, opozīcijas politiķu un arodbiedrību prasībām, kā arī "iestigšana sava politiskā resursa tērēšanā, izķerot zagļus Loskutova vadītajā KNAB". Šie apstākļi "sagatavoja augsni tai sociāli smagajai un bezjēgas pilnajai politikai, kuru redzam Dombrovska izpildījumā šodien".
A. Šķēles ieskatā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) "iegriež jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā", jo būtiski samazinot algas, kā arī finansēto darbinieku skaitu no valsts budžeta, turpina kristies pirktspēja un iekšējais pieprasījums, kredītu atdošana kļūst problemātiska, bezdarbs turpina pieaugt, kredītu un ES fondu naudas liela daļa tiek novirzīta neproduktīvos izdevumos, bet eksporta tirgi, kuros Latvijas uzņēmēji varētu strādāt pat ne ar pārāk augstu darba ražīgumu, ir ciet augsta lata kursa dēļ.
Bijušais premjers uzskata, ka ir iespējams arī otrs alternatīvs ceļš, "Dombrovska valdības piekoptajam "griezt, griezt un vēlreiz griezt". Nebūt ne vieglāks vai mazāk sāpīgs, bet tas, manuprāt, ir daudz produktīvāks un labāks ilgtermiņā".
Viņš uzskata, ka valdībai šajā laikā ir jākļūst par lielāko pasūtītāju un iekšējā pieprasījuma stimulētāju. Jāatturas no tādiem pasūtījumiem, kuros liels īpatsvars ir importa materiāliem un precēm, un valdībai ir jāizšķiras par tādu infrastruktūras objektu finansēšanu, kuru vajadzībām ir jau pietiekama materiāli tehniskā un cilvēku resursu bāze Latvijā - ceļi, ostas, dzelzceļš, publiskā sociālā infrastruktūra, kultūras un zinātnes objekti.
Tāpat A. Šķēle neaizmirst pieminēt sev tuvo komunālo sektoru un aicina atbalstīt atkritumu saimniecību, kura sakārtošanas process "līdz šim ir bijis slikti vadīts no sakāpinātu izmaksu viedokļa". Viņš uzskata, ka komunālais sektors - – kanalizācija, ūdens un siltuma apgāde, kā arī atkritumu saimniecība - ir plaša un ilgtermiņā svarīga joma, kurā ir vērts pastiprināti ieguldīt ES naudu.
"Domāju, ka sociāli mazāk sāpīgu efektu radītu lata kursa koriģēšana
apmēram 30% robežās, saglabājot piesaisti eiro. Ar SVF aizdevumu būtu
jānodrošina valdības ārējo saistību un valsts uzņēmumu ārējo parādu
kārtošana. Taču SVF līdzekļu tērēšana pašreizējā veidā un apmērā nozīmē
aplaupīt bērnu nākotni jau šodien," raksta A. Šķēle. Lata devalvācija radītu spiedienu uz komercbankām pēc jauna kapitāla un pastiprinātu dažādu ekonomijas pasākumu ieviešanu
importējamiem energonesējiem. "Neapšaubāmi šādai pieejai piemīt šoka elementi, bet labāk tas notiek vienreiz nekā ilgstoši," uzskata A. Šķēle.
Viņš uzskata, ka pašreizējā valdības rīcība sēj ļaudīs tikai neticību, rada depresīvu
noskaņojumu un pat izmisumu. "Pašreizējās valdības politika droši vien
sasniegs to pašu mērķi, ko lata devalvācija, tas ir, sabalansētu
makroekonomisko modeli, bet diemžēl par citu – ļoti lielu nabadzības un
sociālās spriedzes – cenu," pārliecināts A. Šķēle