Viņš domā, ka uzņēmējs varētu nodeklarēt savus amatus, bet tos nezaudētu, taču viņš nesaņemtu atalgojumu parlamentā. Šādas idejas oponenti saskata vismaz divus riskus - biznesa un politikas vēl lielāku saplūšanu, kā arī draudus parlamenta darba kvalitātei, kurā deputātam būtu jāstrādā pilna darba diena tāpat kā jebkura uzņēmuma vadībā.
Patlaban likums ļauj valsts amatpersonām, starp kurām ir arī Saeimas deputāti, būt savu uzņēmumu īpašniekiem, bet liedz ieņemt amatus kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs. Deputāta amatu var savienot tikai ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu.
Viens no Vienotības veidotājiem Edgars Jaunups norāda, ka Saeimas deputāta darbs ir pilna laika darbs, nemaz nerunājot par to, ka, saglabājot amatus uzņēmumu pārvaldē, šiem cilvēkiem būs grūti distancēties no sava biznesa. Līdzīgi A. Šlesera ieceri vērtē arī bijusī Delnas vadītāja Lolita Čigāne. Viņasprāt, rodas vairāki jautājumi - vai uzņēmēji politikā spēs strādāt visas sabiedrības interesēs, kā viņu darba kārtību ietekmēs konkrētā uzņēmuma intereses, vai tas neveicinās vēl lielāku biznesa saplūšanu ar politiku, kas ir bijis par iemeslu arī tam, ka ekonomika nav attīstījusies. E. Jaunups kā trūkumu minēja arī to, ka jaunā kustība Par labu Latviju pārstāv lieluzņēmējus. Viņaprāt, valsts attīstība nevar balstīties uz lielajiem uzņēmējiem - ir svarīgi veicināt mazā un vidējā biznesa attīstību.
Viens no kustības Par labu Latviju dalībniekiem Atis Sausnītis, kurš pats neplāno startēt vēlēšanās, Dienai teica, ka parlamentā varētu strādāt uzņēmumu īpašnieki, kā arī padomes locekļi, kuriem nav šiem amata pienākumiem jāvelta visa diena kā valdes priekšsēžiem. Taču uzņēmēju klātbūtne likumu sagatavošanā, viņaprāt, ļautu normatīvus pietuvināt reālajai dzīvei.