Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Šteinbuka: Eiro ieviešanai Latvijā nav jābūt pašmērķim

Eiro ieviešanai Latvijā nav jābūt pašmērķim, bet gan iespējai, kā sakārtot budžetu un ievērot stingru fiskālo disciplīnu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

"Oficiālajos Latvijas valdības dokumentos pievienošanās eiro zonai no 2014.gada ir izvirzīts kā mērķis. Tāpēc EK pārstāvniecība uzskata, ka tas tā patiesi ir. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš savās uzstāšanās reizēs runā par to, ka tas ir mērķis un viņš neredz alternatīvas," teica Šteinbuka.

Viņa piebilda, ka EK pārstāvniecība Latvijā nevar komentēt mērķus, kurus izvirza Latvijas valdība. "Bet mēs arī uzskatām, ka iestāšanās eiro zonā nav pašmērķis, bet gan mērķis, lai Latvija varētu sakārtot savu budžetu, turpinātu ievērot stingru fiskālo disciplīnu un mēģinātu arī cīnīties pret inflāciju, kas Latvijā patlaban ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES). Pieļauju, ka nākamā valdība vēlreiz izvērtēs, vai pievienošanās eiro zonai no 2014.gada ir saglabājams mērķis," klāstīja Šteinbuka.

Viņasprāt, iedzīvotāju bažas par eiro ieviešanu ir saprotamas, ņemot vērā to negatīvo informāciju, kura patlaban parādās par eiro zonas valstīm. "Mēs visu laiku klausāmies šausmu stāstus par eiro zonas sabrukumu, un ziņu virsraksti sludina eiro zonas galu. Man tomēr gribētos, lai iedzīvotāji nepārspīlē šos šausmu stāstus. Pēc mana uzskata, ekonomisti, uzņēmēji, politiķi, valstu vadītāji visā pasaulē nav ieinteresēti, lai eiro sabruktu, jo tā būtu finansiāla katastrofa visiem. Tāpēc tiks darīts viss, lai tas nenotiktu," paskaidroja Šteinbuka un minēja, ka jebkurā gadījumā Latvija pagaidām nav eiro zonas dalībvalsts, tāpēc valdībai ir iespēja sekot līdzi notikumiem un pieņemt lēmumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

Uz jautājumu, vai Māstrihtas kritēriju izpilda nekavē ekonomikas atlabšanu, Šteinbuka atgādināja par nesen piedzīvoto krīzi. "Paskatīsimies, pie kā 2007.gadā Latviju noveda tas, ka tā neturējās pie Māstrihtas kritērijiem. Notikušais ir labākā ilustrācija, kas notiek, ja šos kritērijus neievēro. Diemžēl valsts mācās no savām kļūdām tāpat kā cilvēks. Tāpēc turpmāk ir svarīgi ievērot Māstrihtas kritērijus vai pat budžeta politikā būt vēl striktākiem. Ne velti esošā valdība runā par budžeta vēl striktāku konsolidāciju un deficītu, kas būtu tuvu nullei. Ne jau tāpēc, ka to prasa Māstrihtas līgums, bet gan tāpēc, ka situācija pasaules finanšu tirgos joprojām ir ļoti saspringta un aizņemties naudu ir sarežģīti. Tāpēc valsts ar sakārtotu budžetu un nelielu deficītu būs labākā situācijā nekā valstis, kur tas nav izdarīts," pastāstīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

"Tā jau ir ekonomikas politikas māksla – visu laiku ir jāskatās, kas notiek, un jāspēj uz to reaģēt. Patlaban situācija ir tāda, ka ir labāk budžetu sabalansēt. Ja situācija būs cita, arī izmantojamie finanšu instrumenti būs citi," secināja Šteinbuka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas