Pēdējās dienas tieslietu ministra amatā aizvadošais Štokenbergs, kurš 11.Saeimā nav ievēlēts, intervijā aģentūrai BNS atzina, ka īpaši nav iesaistījies koalīcijas veidošanas procesā un tāpēc varot vērtēt, kā šis process izskatījies no malas. Neskatoties uz skarbu vērtējumu, ka koalīcijas veidošana izskatījusies briesmīgi, Štokenbergs saskata labumu tajā, ka valdības apstiprināšanas gadījumā būs iespējams pabeigt programmu, kas ir iesākta ar starptautiskajiem aizdevējiem.
"No malas tas izskatās, protams, briesmīgi. Nekad nav bijis tā, ka ir savilkts tik daudz sarkanio līniju, kad gluži vienkārši matemātiski neiznāk 51 balss koalīcijā. Esmu pieradis, ka tad, kad mēs runājam par koalīcijām, mēs runājam par īstām frakcijām, nevis atsevišķiem deputātiem, uz kuru žēlastību ik pa brīdim paļauties. Vienīgais, kas ir labi, ja valdību apstiprinās, mēs varēsim pabeigt to programmu, kas ir iesākta ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas ir vienīgais labums, ko es saredzu," norādīja politiķis.
Vai Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai izdosies nostrādāt atlikušos trīs gadus, Štokenbergs skaidri nepateica. "Es teiktu, ka Dombrovska valdībām varētu būt izdevīgi nostrādāt trīs gadus. Vai tā būs tā pati valdība, to rādīs laiks. Gluži vienkārši bez Vienotības nav iespējams izveidot nevienu nākamo valdību. Objektīvi spēcīgais kandidāts [premjera amatam] ir Valdis Dombrovskis. Kas notiks ar pārējām koalīcijas sastāvdaļām, to rādīs laiks," uzsvēra Štokenbergs.
Viņš arī domā, ka koalīcijas paplašināšanas iespējas pastāv, taču tad parādoties jautājums par atbalstu frakcijās. Štokenbergs arī uzskata, ka nevajadzētu atstāt malā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), jo tas nodrošinātu pēctecību pašreizējās valdības deklarācijas izpildei, turklāt viņš cer, ka Zatlera Reformu partija atteiksies no saviem principiem attiecībā uz ZZS.
"Bez šaubām, ka viņas [koalīcijas paplašināšanas iespējas] pastāv. Jautājums ir par atbalstu frakcijās, jo nav nekāds noslēpums, ka "Vienotībai" būtu grūti akceptēt Zatlera sākotnēji piedāvāto koalīciju ar Saskaņas centru, tāpēc, ka viedokļi frakcijā varētu atšķirties tajā brīdī, kad nonāktu līdz balsojumam," paskaidroja Štokenbergs.
"Ja mēs runājam par Zaļo un zemnieku savienību, tad tur Zatlera partija ir pret. Man gan loģiskāk liktos pašlaik vienoties ar ZZS. Galu galā tas nodrošinātu zināmu pēctecību joprojām spēkā esošās Dombrovska deklarācijas izpildei. Tas nodrošinātu zināmu pēctecību attiecībā uz profesionalitāti ministru amatos. Es ceru, ka Zatlers varētu kaut kad atteikties no saviem principiem. Galu galā tas mērķis jau ir stabilitāte, un vajadzētu padomāt, pirms mētāties ar apvainojumiem par atkarību no oligarhiem. Piemēram, par zemkopības ministru Jāni Dūklavu esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka viņš nav atkarīgs no nekādiem oligarhiem," klāstīja Štokenbergs
Koalīcijas paplašināšana ar Saskaņas centru patlaban netiekot izskatīta, taču viņš domā, ka pie šādas diskusijas varētu atgriezties vienīgi tad, ja netiktu apstiprināts nākamā gada budžets.
"Pašlaik tāds jautājums vienkārši netiek izskatīts. Es domāju, ka pie tā varētu atgriezties, pie šādas diskusijas, vienīgi tad, ja netiktu apstiprināts nākamā gada budžets. Tad tiešām valsts būtu tādas situācijas priekšā ‒ ja mums nav 6.decembrī budžeta, tas nozīmētu pārsvītrot tos trīs smagos gadus, kas Latvijas sabiedrībai bija jāizcieš budžeta deficīta samazināšanas dēļ," minēja Štokenbergs.
Ministrs piekrita, ka lielas bažas koalīcijas stabilitātei sagādā Olšteina sešnieks ‒ no Zatlera Reformu partijas atšķēlušies seši deputāti.
"Protams. Īsti paļauties uz Saeimas un valdības darbu var tikai tad, ja cilvēki ir konkrētu frakciju biedri. Šie seši nav. Tas lielākais drauds ir tas, ka mēs neesam redzējuši daudzus no tiem cilvēkiem praktiskajā politikā, kāda būs viņu kompetence, profesionalitāte un kāda būs viņu spēja sarunāties ar citiem cilvēkiem. Tie ir dažādu partiju pārstāvji, kuriem ir jāspēj sarunāties. Es gan negribu norādīt tikai Zatlera partijas virzienā, kaut sabiedrības uzticība šai partijai ir samazinājusies, šai partijai īsti nav skaidras lēmumu pieņemšanas struktūras, un tur nav skaidrs, kuri ir tie cilvēki, kas nosaka toni partijā. Neslēpšu, ka esam piedzīvojuši, ka ir atsevišķu biedru izpaudumi Vienotībā, Nacionālajā apvienībā. Ir bijuši viedokļi, kuri varbūt nav savienojami ar partijas kopējo pozīciju. Tādi riski pastāv jebkurā partijā," pastāstīja politiķis.