No trijām Vienotības partijām par Sabiedrību citai politikai (SCP) ir zināms vismazāk. Pirms SCP kongresa, kas sestdien paredzēts Saulkrastu novadā, Diena nolēma sazināties ar partijas vietējiem līderiem, kuri minēti SCP interneta mājaslapā. Taču vairāki no tajā uzrādītajiem nodaļu vadītājiem ne tikai vairs nav šajā amatā, bet pat aizgājuši no partijas, kā iemeslu minot vadības atrautību no reģioniem un to, ka partijas īstenotā politika atšķiras no tās, ko sākumā tā pieteica jau savā nosaukumā - veidot citu politiku. Tas rada iespaidu, ka SCP politiku nosaka neliela līderu komanda.
Reģionos zaudē spēkus
Jaunais laiks (JL) un Pilsoniskā savienība (PS) ir ideoloģiski radniecīgāki, un abus politiskos spēkus veido cilvēki, kuriem jau ir iepriekšējā sadarbības pieredze. Sabiedrību citai politikai, kura ir vairāk kreisa un īsteno sociālliberālu politiku, izveidoja bijušie Tautas partijas (TP) biedri - SCP tagadējais līderis Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, kuri bija neapmierināti ar TP darbību. Krietni vēlāk viņiem piebiedrojās vēl viens bijušais TP biedrs Dzintars Ābiķis, kurš kopā ar Edvardu Smiltēnu, Alekseju Loskutovu un Ati Lejiņu, kurš sirdī ir sociāldemokrāts, Vienotības frakcijā pārstāv SCP. Partijai ir gandrīz sešdesmit deputātu pašvaldībās. Tai bija pārstāvniecība arī Jūrmalas domē, bet no SCP ievēlēto Dzintru Homku no partijas izslēdza, jo viņa bija darbojusies pret PS mēru Romualdu Ražuku, kurš amatu zaudēja. SCP norobežojās arī no sava pārstāvja Liepājas domē, kurā tika nevis nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš, bet Stīns Lorens (Luijs Fonteins), kurš, visticamāk, sarakstam piesaistīts viņa popularitātes dēļ. Lai noskaidrotu noskaņojumu SCP nodaļās, Diena sazinājās ar vairākiem to vadītājiem, un atsevišķās vietās, piemēram, Alūksnē un Saulkrastos, kā mēdz teikt, viss ir kārtībā. Arī Intars Liepiņš Gulbenē sacīja, ka trīs partiju vietējo līderu starpā valda saskaņa.
Taču pēc sarunas ar vairākiem citiem SCP cilvēkiem reģionos nekļuva skaidrs arī tas, kāda ir pārstāvniecības norma kongresā, jo nodaļu cilvēki nezināja izvirzītos delegātus, bet ir «noskaņoti braukt tie, kuri varēs tikt». Partijā ir ap 750 biedru. A. Štokenbergs sacīja, ka kongresā varētu piedalīties ap 170 delegātu. Lūgts komentēt to, ka vairāki interneta mājaslapā norādītie nodaļu vadītāji vairs sevi neuzskata par partijas biedriem, līderis atbildēja: «Ļoti iespējams, ka nav izlabota mājaslapa. Taču vajadzēja pavaicāt Zandai [biroja vadītājai], viņa piecās minūtēs iedotu visus nodaļu vadītājus.» Pirmais, kura sākotnējā atsaucība noplaka, izdzirdot jautājumu par partiju, bija Raimonds Caune Cēsīs, bet viņš bija gatavs piekrist sarunai vēlāk. Taču Ogres nodaļas it kā vadītājs Viktors Margēvičus jau vairākas reizes esot rakstījis SCP vadībai, ka nevēlas būt partijā, «jo tā vairs nav tā organizācija, kuru izveidojām sākumā». Arī Vilnis Pinka vairs nav Tukuma nodaļas vadītājs, kā norādīts SCP mājaslapā, taču no SCP izstājies nav. Viņš kopš pērnās vasaras nemaksājot biedra naudas un aktīvi nedarbojas. V. Pinka, kurš savulaik izveidoja SCP Tukuma nodaļu, atceras, kā pašvaldību vēlēšanās «mums neļāva draudzēties ar Jauno laiku un Pilsonisko savienību, lai gan attiecības bija labas, bet uz lielajām vēlēšanām līderi paši uztaisīja Vienotību.» Taču tās īstenotā politika ar «brālēniem un māsīcām amatos daudz neatšķiras no šoferu dēlu politikas». Vēl kāds reģionu cilvēks nevarēja saprast, kāda loma partijā ir bijušajam līderim Gatim Kokinam, citi savukārt bija neizpratnē, kāpēc SCP nobloķēja Visu Latvijai!-TB/LNNK aicināšanu valdībā. A. Štokenbergs sacīja, ka šis lēmums nevarēja būt pārsteigums, jo rezervēta attieksme pret Visu Latvijai! partijai bijusi jau pirms vēlēšanām, bet tad vēl nevarēja paredzēt, ka tā iegūs tik lielu ietekmi nacionālās apvienības frakcijā.
Par vienu partiju - 50:50
Viens no galvenajiem kongresa uzdevumiem ir pieņemt lēmumu par vienotas Vienotības partijas veidošanu. Noskaņojums nodaļās liecina, ka domas dalās 50:50, atzina A. Štokenbergs. Viņš uzsvēra, ka lielajā politikā viss skaidrs, taču reģionos cilvēkiem vajadzīgs laiks, lai pieslīpētos. Viss liecina, ka SCP atbalstīs iesaistīšanos partijā, taču tai būs rezervēta attieksme pret šī procesa sasteigšanu. JL līderi noskaņoti partiju nodibināt gada laikā. Ja JL un PS būs jāspēj saskaņot arī līderu ambīcijas, tad SCP šajā ziņā nav nekādas pretenzijas, un arī partijas iekšienē tā ir gatava veselīgai konkurencei, jo uz priekšsēža posteni izvirzīti vairāki kandidāti - A. Štokenbergs, A. Pabriks, A. Loskutovs, Karīna Korna.
SCP pievērsa sev uzmanību 2008. gada sākumā, kad kopā ar Pensionāru un senioru partiju savāca 10 000 pilsoņu parakstu par Pensiju likuma grozījumiem, kuri noteica, ka līdz 2009. gada beigām vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram attiecībā no apdrošināšanas stāža piemēroti koeficienti. Taču tautas nobalsošanā likuma grozījumi netika pieņemti. 2009. gada 13. janvārī pēc SCP iniciatīvas Doma laukumā tika organizēta protesta akcija, pēc kuras Vecrīgā sākās grautiņi, kuros tika izsisti arī parlamenta logi. Protesta akcijas rīkotāji norobežojās no grautiņiem.