LSA pārstāvji skaidroja, ka finansējums augstākajai izglītībai ir jāpalielina, jo, uzsākt plānoto izmaiņu ieviešanu ar 2006. gada līmeņa finansējumu neesot iespējams. R.Broks skaidroja, ka budžeta vietu skaits būs pirmais, kas tiks samazināts, ja trūks līdzekļu.
LSA pauda gatavību aizstāvēt studentu intereses, kā arī ministrijas darbu pie jaunā, uz rezultātiem un kvalitāti balstītā nozares finansēšanas modeļa ieviešanas.
"Arī valstīs, kurās ir maksas augstākā izglītība, ir lielāks valsts atbalsts studentiem, nekā šeit. Latvijai šajā ziņā ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā," piebilda IZM pārstāve Gita Rēvalde. Uzturot ministrijas un LSA ilggadējo nostāju, partneri uzsvēra, ka nav atbalstāma Finanšu ministrijas virzītā darba grupa par 50 miljonu latu samazināšanas programmas izstrādi uz izglītības un veselības nozaru rēķina.
LSA pārstāvji pauda, ka studentiem valsts dotētās stipendijas jāpiešķir, balstoties uz akadēmiskās izcilības kritērijiem, neaizmirstot par sociāli apdraudēto studentu atbalstu, kam var tikt atvēlēti 10% no kopējā stipendiju fonda. Savukārt nākotnē rūpes par maznodrošinātajiem studentiem jāpārņem Labklājības ministrijai. Šādai nostājai piekrita arī ministrs.