Tikpat nepārprotami, ka, ja ceļiem tiktu piešķirta visa summa, nāktos meklēt, kur nocirpt vairāk kā simts miljonu latu, un tas nozīmētu kādas citas nozares skarbu apdalīšanu. Un tad šī cita nozare pamatoti teiktu: kāda jēga labiem ceļiem, ja... Un ej nu tagad saproti, kura taisnība stiprāka.
Iespējams, šāda nelāga situācija neveidotos, ja ieņēmumu - izdevumu samērošana notiktu jēdzīgāk. Kādēļ nevarēja pieņemt juridiski korektu likumdošanas aktu, ka periodā x ceļiem atskaitāmā nodokļu summa procentuāli tiek samazināta? Negribējās pieņemt nepopulāru lēmumu? Un pašreizējā situācija ir koalīcijai tīkamāka? Nepamanīja pretrunu starp likuma prasību un reāli piešķirto? Nevarētu būt tik traki. Neviens neuzņēmās pateikt, cik garš būs periods x, jo tas nesaskanētu ar tēzēm par ekonomikas atkopšanos? Nez kāpēc liekas, ka cilvēki vieglāk pieņemtu nepatīkamu, bet konkrētību, nevis uzmundrinājumus, kas daudziem liekas tukši.
Rodas sajūta, ka runa ir par kādu ačgārnību valdošo partiju loģikā. Vai tad nesaprotat, ka dzīvojam pāri līdzekļiem, ka teju vai bankrotējām kā valsts, ka jāmeklē, kur var ko ietaupīt?! Tā valdība. Viss pareizi, bet tas neatceļ otru taisnību - ka, lai cik smagas būtu sarunas par ietaupījumu avotiem, lai cik saspringts grafiks utt., tas nenozīmē, ka nācijas glābēju pašapziņa ļauj uzvesties juridiski pavirši. Jo, šādā garā turpinot, kādas profesionālas grupas algām un autoceļiem sekos nākamās sūdzības.
Šajā kontekstā: ņemot vērā, ka gan konkrētās ekonomiskās krīzes «uzsūkšanās» notiek lēni, gan to, ka mūsdienu ekonomikās kāpumi un kritumi seko viens otram, jo ātrāk tiks pieņemts iecerētais fiskālās disciplīnas likums (vai nu Finanšu ministrijas piedāvātajā versijā, vai uzlabotā), jo apsveicamāk.