Tiesas sēdē, kurā bija ļauts klāt būt arī mediju pārstāvjiem, Valsts policijas un Drošības policijas pārstāvji norādīja, ka vēl pirms pašvaldības atzinuma par pasākumu aizliegšanu iestādes izvērtēja iesniegtos pieteikumus un arī ar tiem saistītos riskus un bija atzinušas, ka šos pasākumus labāk ir atļaut, jo tad tie ir sankcionēti un ir zināmi rīkotāji un scenārijs. Valsts policijai nav zināma informācija par iespējamiem riskiem šo pasākumu laikā, tikai uzskaitīti iespējamie riski par provokācijām.
Pēc argumentu uzklausīšanas tiesneses vaicāja Rīgas domes pārstāvjiem, kāpēc tad pasākumi aizliegti, ja policija nav norādījusi uz tiešiem draudiem. Domes pārstāvji konkrētu atbildi nesniedza, taču uzsvēra, ka domes juristi acīmredzot nav uzzinājuši visu informāciju, ko norādījusi policija.
Līdz šim tiesā bija saņemtas tikai šo biedrību sūdzības, un tās bija apvienotas vienā lietā.
Pilsoņu un nepilsoņu savienība 16.martā skvērā pie Brīvības pieminekļa vēlas rīkot sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā, paredzot, ka pasākumā varētu piedalīties aptuveni piecdesmit cilvēku. Sapulci pret fašisma glorifikāciju Latvijā organizē arī Latvijas Antifašistiskā komiteja, arī šajā pasākumā varētu piedalīties piecdesmit cilvēku.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve pirmdien nolēma aizliegt rīkot visus 16.martā, Leģionāru atceres dienā, pieteiktos pasākumus. Šāds lēmums pieņemts pēc Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz iespējamiem būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņēma biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", biedrība "Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa", biedrība "Pilsoņu un nepilsoņu savienība", biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja", biedrība "Simtgadnieku kustība" un privātpersona Pjotrs Gruca.