Kā neielaišanas iemesls norādīts jaunietes izskats un klubā esošie iekšējās kārtības noteikumi. Pārbaudes lietā tiesībsargs vērtēja divus aspektus: pirmkārt, individuālu diskriminācijas gadījumu pret neredzīgo jaunieti un, otrkārt, kluba iekšējās kārtības noteikumus, vai pēc subjektīviem kritērijiem īstenojot apmeklētāju atlasi jeb _face-control_, tiek nodrošināta piekļuve precēm un pakalpojumiem, ievērojot diskriminācijas aizliegumu.Kluba administrācijas pārstāvis neredzīgajai jaunietei par šādu diskriminējošu rīcību ir atvainojies. Tādēļ jauniete vairs nevēlas virzīt pretenzijas un piesaistīt publicitāti šajā lietā. Savukārt, izvērtējot pārbaudes lietu par _face-control_, tiesībsargs savā atzinumā aicinājis kluba vadību izslēgt no iekšējās kārtības noteikumiem diskriminējošas normas un precizēt apmeklētāju ielaišanas un izraidīšanas no kluba kritērijus.Tiesību akti aizliedz diskrimināciju attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem arī privātajā sektorā. Tas nozīmē, ka tiesību ierobežošana, personas aizskaršana vai atšķirīgu noteikumu piemērošana dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ nav pieļaujama. Savukārt, īstenojot f_ace-control _vai nosakot ierobežojumus apmeklētājiem izklaides vietās, tiem ir jābūt objektīviem, skaidri definētiem, kā arī publiski pieejamiem.
Tiesībsargs: Arī privātos klubos diskriminējoši apmeklētāju ierobežojumi nav atļauti
Privātiem klubiem arī ir jāievēro vispārējais diskriminācijas aizlieguma princips attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem. Ja klubā tiek noteikti apmeklētāju ierobežojumi jeb face-control, tiem ir jābūt objektīviem, skaidri definētiem un publiski pieejamiem, norāda tiesībsargs Juris Jansons.Tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ierosināja pārbaudes lietu, balstoties uz medijos publiskoto informāciju, kur kādā klubā netika ielaista neredzīga jauniete.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.