Vienlaikus pārbaudes lietā Tiesībsargs ir konstatējis pretrunas likuma normu piemērošanā, kas attiecas uz šo sensitīvo datu izpaušanu.
Kā liecina Tiesībsarga biroja sagatavotais atzinums šajā pārbaudes lietā, kas iesniegts arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, tiesībsargs vērsīsies pie Valsts policijas priekšnieka un ģenerālprokurora ar aicinājumu ieviest vienotu praksi un uzlikt par pienākumu procesa virzītājam, iepazīstinot personu ar krimināllietas materiāliem, kuros ir citu personu sensitīvie dati, brīdināt par to izpaušanas nepieļaujamību un atbildību pārkāpuma gadījumā.
Pārbaudes lietā Tiesībsarga birojs ir konstatējis, ka patlaban spēkā esošā likumdošana paredz - ar kriminālprocesa materiāliem tiek iepazīstināti visi lietas dalībnieki, un procesa virzītājam nav pienākums brīdināt neizpaust tajos esošos informāciju, tostarp kādas personas sensitīvos datus.
Tiesībsargs konstatējis, ka patlaban procesa virzītājam likumdevējs ir sniedzis rīcības brīvību jeb pēc ieskatiem brīdināt par informācijas neizpaušanu vai nē. Līdz ar to veidojas nevienveidīga prakse un atsevišķos gadījumos iespējama vienlīdzības principa neievērošana.
Saeimas komisijai nosūtītajā materiālā, kas nonācis ziņu aģentūras LETA rīcībā, teikts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka likumiem un tiesību normām jābūt gan pienācīgi saprotamām, gan paredzamām jeb formulētām ar pietiekamu precizitāti, lai indivīds nepieciešamības gadījumā, atbilstoši konsultējoties, varētu regulēt savu uzvedību.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa šā gada 19.oktobrī plkst.13.30 paredzējusi izskatīt dažādos smagos nodarījumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību par nepilnu 400 000 latu kompensācijas piedziņu no trim prokuroriem - Jura Jurisa, Ilgas Paegles un Jāņa Ilstera, kā arī uzņēmēja Aināra Gulbja par privātu telefona sarunu publiskošanu un veselības stāvokļa datu izpaušanu, aģentūrai LETA sacīja tiesas pārstāvis Ilvars Tomsons.
Lembergs prasību pamatojis ar privātās dzīves noslēpuma - viņa un uzņēmēja, AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" ģenerāldirektora Andreja Ēķa privātas telefona sarunas - prettiesisku izpaušanu kriminālprocesā neiesaistītām personām un tās publiskošanu. Tāpat prasība pamatota ar sensitīvu datu izpaušanu, jo tikusi izpausta informācija par viņa veselības stāvokli, kā arī veikto medicīnisko izmeklējumu rezultātiem.
No Gulbja, Jurisa, Paegles un Ilstera Lembergs lūdz piedzīt 331 241 lata kaitējuma atlīdzību par viņa un Ēķa privātas telefona sarunas prettiesisku izpaušanu kriminālprocesā neiesaistītām personām, bet no Jurisa, Paegles un Ilstera lūgts piedzīt 40 000 latu par ziņu izpaušanu, kas saistītas ar Lemberga slimību, veselības stāvokļa diagnozēm un medicīniskajiem izmeklējumiem.
Kā iepriekš informēja Lembergs, viņš pieteikumam pievienojis "faktoloģiskus dokumentus, kas atspoguļo lietas būtību". Pieteikumā norādīts, ka ar kriminālprocesa virzītāja - prokurora Jurisa 2008.gada 1.augusta lēmumu krimināllieta tika nodota tiesai. Vienu dienu pirms konkrētā lēmuma - 2008.gada 31.jūlijā - prokurori Ilga Paegle un Ilsteris, izpildot prokurora Jurisa uzdevumu, izsniedza kriminālprocesā par cietušiem atzītām personām, tostarp uzņēmējam Gulbim, sensitīvus datus par privātās dzīves noslēpumu.
Tādējādi prokurori Paegle un Ilsteris "absolūti bez jebkādiem ierobežojumiem un brīdinājumiem izpaust un nodot kriminālprocesā iegūtās ziņas un dokumentus ar kriminālprocesu nesaistītām personām izsniedza cietušajiem ziņas un dokumentus, kuru obligātas aizsargāšanas pienākums ir noteikts ne tikai Latvijas Kriminālprocesa un citos likumos, bet arī Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos, kas nosaka personas privātās dzīves noslēpuma aizsardzību", norāda Lembergs.
Cietušajām personām bez jebkādiem ierobežojumiem tika izsniegti gan sensitīvi dati par veselības stāvokli, slimību diagnozēm un medicīnisko izmeklējumu rezultātiem, gan arī privātas telefonsarunas atšifrējums, uzskata Lembergs.
Jau nākamajā dienā - 2008.gada 1.augustā - pēc dokumentu izsniegšanas cietušajiem, tostarp Gulbim, "gan personīgas atriebības iekārē, gan politisko mērķu sasniegšanai televīzijā tika publiskots privātas telefona sarunas atšifrējums, kas turpmākajās dienās tika intensīvi tiražēts gan laikrakstos, gan arī interneta vidē", norāda prasības iesniedzējs.
Tā kā tikuši izpausti krimināllietas materiāli, arī ziņas par personas privāto dzīvi, Lembergs lūdzis ģenerālprokuroru novērst konkrētos cilvēka pamattiesību aizskārumus.
Ģenerālprokurors Lemberga lūgumu pilnībā noraidījis. Viņš argumentējis, ka kriminālprocesa ietvaros nevar apmierināt absolūti nevienu lūgumu par privātās dzīves noslēpuma - sensitīvu datu - aizsardzību. Tāpat ģenerālprokurors norādījis, ka arī ārpus kriminālprocesa saskaņā ar Prokuratūras likumu neesot iespējams veikt nevienu pasākumu Lemberga tiesību aizsardzībai.
Savā atbildē Lembergam ģenerālprokurors arī norādījis, ka šis lēmums ir galīgs, tātad nav ne apstrīdams, ne arī pārsūdzams ne kriminālprocesā, ne arī Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.
"Izpaužot manas privātās dzīves noslēpumu, man ir nodarīts būtisks kaitējums," uzskata Lembergs. Viņš piebilst, ka Jurisa uzdevumā prokurori Paegle un Ilsteris ir "izpauduši un nodevuši tādas ziņas un dokumentus, kas ir ar likumu aizsargāts privātās dzīves noslēpums. Savukārt cietušais Gulbis šos prettiesiski iegūtos krimināllietas materiālus nepamatoti izpauda plašsaziņas līdzekļiem, kas nekavējoties tika publiskoti televīzijā, laikrakstā un interneta vidē".
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa sākusi izskatīt krimināllietu, kurā dažādos noziegumos apsūdzēti Aivars Lembergs, viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis. Krimināllietā par cietušo atzīts uzņēmējs Gulbis.