Tiesa, pašlaik par to vēl neesot lēmusi Nacionālās apvienības valde.
Broka atzina, ka lēmums atteikt viņai pielaidi valsts noslēpumam bijis un turpina būt pārsteigums. Ņemot vērā, ka valdībai līdz tās pilnvaru beigām šoruden ir jāturpina strādāt pilnvērtīgi un jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi, Broka amatu atstās.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma raidījumā Rīta Panorāma teica, ka pirmdien pēcpusdienā iesniegto Brokas demisijas rakstu pieņems un ar to nevilcināsies. Viņa gan lūgs Broku palikt amatā vēl līdz 6.augustam. Straujuma arī teica, ka neredz šķēršļus, kāpēc Bērziņš nevarētu uzņemties tieslietu ministra amata pienākumus.
Jau vēstīts, ka Broka savu lēmumu argumentējusi ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar Citadeles bankas pārdošanu, Latvijas Gāzes dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.
Broka uzsvēra, ka šādā situācijā jārīkojas atbildīgi, lai ministrs valdības sēdēs varētu piedalīties visu jautājumu apspriešanā. "Es atkāpjos no šī amata, lai būtu ministrs, kuram ir šī pielaide un kurš spēj kvalitatīvi piedalīties pilnīgi visos jautājumos, kas ietilpst tieslietu ministra kompetencē," skaidroja politiķe.
Viņa arī nav mainījusi savu nodomu un plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā saistībā ar pielaides nepiešķiršanu. Vienlaikus Broka vērsa uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā jeb procedūrā, kādā norit pielaides piešķiršana vai pārsūdzība, jo pašlaik tā neatbilst tiesiski demokrātiskas valsts prasībām. Broka uzskatot par savu pienākumu rīkoties, lai šī tiesiskā sistēma tiktu mainīta un sakārtota un pielaide piešķiršana nekļūtu par "politisko instrumentu".