“Gribu no politiķiem dzirdēt pamatīgu atvainošanos tautai, ka, mīļie tautieši, mēs esam bijuši, vai nu stulbi, vai blēdīgi, bet tiktāl visi kopā esam nonākuši. Un lūgt tautu palīgā gan ar izpratni, gan padomiem un mēģināt pēc labākās sirdsapziņas, vispirms ar savu personīgo piemēru, parādīt, kā no šīs krīze izkļūt, jo tas, ka visiem būs jāmaksā par kļūdām, ir pilnīgi skaidrs. Vēlētos, lai politiķi nebūtu tik ļoti priecīgi, ka viņiem ir izdevies nogriezt. Tie nav prieka darbi, tie ir darbi, kas mūs daudzus dzen izmisumā.”
G.Ulmanis uzskata, ka politiķiem šodien visvairāk būtu jārūpējas par to, lai jauni cilvēki nedotos prom no Latvijas.
Komentējot situāciju, ka valdība tikai pēc pašvaldību vēlēšanām, nāca klajā ar skaitli, ka budžeta grozījumi ir jāmazina par 500 miljoniem, G.Ulmanis izteica cerību, ka “tas bija politiķu pēdējais rupjais un neattaisnojamais darbs”.
“It kā politiķiem ir ļoti grūti šodien, bet, no otras puses, apbrīnoju trulo un neveiklo mēģinājumu iekļūt visos valdošajos krēslos. Man tas rada jautājumu, jo politiķi šodien nevar spīdēt ar lielu naudas kaut kādu kreiso iegūšanu. Manuprāt, tā ir nevēlēšanās un nemācēšana darīt kaut ko citu, jo politikā bieži vien var pietiekami labi nopelnīt un neko nedarīt. Tas šobrīd ir pats bīstamākais.” Viņš uzskata, ka apvienoties vajadzētu ”varošajiem un gribošajiem”, kas vēlas strādāt valsts labā.
Viņš veltīja kritiku valdībai, ka Valsts prezidentam ir jāpiedalās Ministru Kabineta sēdē “ar mazu žagariņu”, lai ministri strādātu.
Komentējot gaidāmo arodbiedrību manifestāciju ceturtdien, eksprezidents atzina, ka cilvēku sarunās var rasties labi priekšlikumi, kuros der ieklausīties.
“Tas ko izdarīja valdība, nedomāju, ka tas ir vienīgais un pareizais variants, tautas balsī un manifestācijās der ieklausīties. Bet paliek jautājums, kāpēc 500 jāekonomē, lai 500 dabūtu un kur aizņēmumu liksim, valdībai ir jādod informācija un jānāk ar saviem priekšlikumiem,” uzsvēra Ulmanis.