Šonedēļ Rīgā viesojas deviņi eksperti no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Francijas, ASV, Igaunijas, Krievijas un Nīderlandes. Ekspertu tikšanās notiek laikā, kad valdība vēl nav izlēmusi, kādu bibliotēkas būvniecības scenāriju izvēlēties un līdz kuram gadam to pabeigt.
Eksperti atzinīgi vērtēja to, ka ēkas būvniecība pavirzījusies uz priekšu un prognozēja, ka pēc būvniecības pabeigšanas jārēķinās ar ļoti lielu apmeklētāju interesi: «Svarīgi ir iesākt diskusiju par LNB nozīmi kultūras dzīvē. Desmit gados, kopš Dānijā pabeigta jaunā bibliotēkas ēka jeb Melnais dimants, apmeklētāju ir daudz vairāk nekā vecajā ēkā. Nav šaubu, ka jaunā LNB ēka kļūs par vienu no svarīgākajām kultūras institūcijām,» pārliecināts Dānijas Karaliskās bibliotēkas direktors Erlands Kolings Nilsens (Erland Kolding Nielsen). Dānijā bibliotēkas ēka, kas ir divreiz mazāka par Gaismas pili, tapusi sešus gadus, no tiem četrarpus gadus ilga pati būvniecība.
Savukārt UNESCO pārstāvis Abdelazizs Abids (Abdelaziz Abid) uzskata, ka Gaismas pils kļūs par arhitektoniski nozīmīgu ēku, piesaistīs kultūras tūristus un būs daudz ģimeņu, kas gribēs kaut vai vienkārši nofotografēties pie ēkas un tās iekšienē. «Noteikti nedrīkst novērtēt par zemu gaidāmo lasītāju interesi. Taču būvniecībā jābūt uzmanīgiem, lai pēc pieciem gadiem jau nebūtu kaut kas jāpārstrādā. Ja izdotos pabeigt ēku divos gados, tas būtu ļoti labs laiks,» norādīja Zviedrijas arhīvu direkcijas direktors, bijušais Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas direktors Tomass Lidmans (Tomas Lidman).
LNB direktors Andris Vilks atzina, ka valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par to, cik ātri bibliotēka tiks uzbūvēta, tomēr uzsvēra, ka to vajadzētu izdarīt līdz 2014. gadam, lai ēkā varētu organizēt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus. Viņš piesardzīgi izteicās par iespējamo palīdzību no UNESCO dalībvalstīm, norādot, ka par to ir bijušas sarunas, taču krīze skārusi visu pasauli. A.Vilks arī uzsvēra, ka Igaunijas pieredze rāda, ka daudz naudas var nopelnīt ar dažādiem pasākumiem, konferenču rīkošanu, izstādēm, kursiem u.c. – igauņi ar šādiem pasākumiem gadā nopelnot ap 450 000 eiro.