„Mums viņš nepatīk,” PBK žurnāliste un ziņu producente Natālija Vasiļjeva ļoti labā latviešu valodā paskaidro, kāpēc šogad PBK ziņās ne reizi neesot rādīts nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans.
Tas ir viņas pretarguments apgalvojumam, ka PBK izplata Maskavas ideoloģiju. Šādi secinājumi latviešu medijos izskanējuši ne reizi vien, kanāls saukts par Kremļa ruporu, Krievijas propagandu, politiski angažētu.
„PBK ir biznesa projekts,” Vasiļjeva izskatās nedaudz aizvainota par pārmetumiem. „Mēs rādām to, ko grib mūsu skatītājs.” PBK viņa strādā trīs gadus. Pirms tam astoņus gadus veidojusi sižetus par notikumiem Baltijas valstīs Krievijas Pirmajam kanālam. Uz šā kanāla bāzes pirms desmit gadiem arī tapa PBK.
Ko grib PBK skatītāji un kas viņiem nepieciešams, Vasiļjeva izlemj kopā ar ziņu dienesta žurnālistiem. Latvijā tie ir desmit ar autorlīgumiem piesaistīti korespondenti, bet Lietuvā un Igaunijā ziņas gatavo neatkarīgas producentu grupas.
Lietuvā PBK bizness ir samērā maz attīstīts, jo tur tikai 5% iedzīvotāju ir krievi. Spēcīgāks bizness ir Igaunijā, kur pēdējos divus gadus PBK ticis pie pasūtījuma no Tallinas pašvaldības gandrīz pusmiljona eiro apmērā.
Latvijā PBK ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālajiem kanāliem. Pirmkārt, nav jātērē milzu nauda oriģinālraidījumiem, jo aptuveni 70% satura veido Krievijas Pirmā kanāla un REN TV programmas. Atlikušie 30% ir pašu iepirktās filmas, rīta programma, vakara ziņas un par Eiropas Komisijas piešķirtajiem 30 tūkstošiem eiro šogad veidots iknedēļas raidījums Mēs Eiropā.
Cits pluss — PBK raida kabeļtīklos un izmantojot satelītu, tāpēc nav jāmaksā par virszemes apraidi, kas nacionālajiem kanāliem izmaksā vairāk nekā pusmiljonu latu gadā. Līdz arī to PBK atrodas daudz izdevīgākā situācijā nekā komerckanāli LNT vai TV3 — ar krietni mazākām izmaksām konkurē reklāmas tirgū un vēl par savu programmu raidīšanu nopelna no kabeļoperatoriem, ko nedrīkst nacionālie kanāli.
PBK ir nopietns spēlētājs. Janvārī tas bija otrais visvairāk skatītais televīzijas kanāls Latvijā. Pēc TNS Latvia datiem, skatītāji tam veltīja tikai nedaudz mazāk laika (0,5%) nekā tirgus līderim TV3.
Mediju reklāmas eksperti lēš, ka 2011.gadā mediju holdings BMA ieņēma aptuveni 30% no Latvijas TV reklāmas tirgus jeb 5—6 miljonus latu. Jaunākais uzņēmuma gada pārskats vēl nav iesniegts, bet 2010.gadā koncerna apgrozījums Baltijā bija 11 miljoni latu. Puse ieņēmumu gūti Latvijā.
BMA ir reģistrēts arī saistītais uzņēmums Lielbritānijā — Baltic Media Alliance Ltd. Lielbritānijas uzņēmumu reģistra dati rādi, ka BMA šajā valstī nestrādā, toties izņēmusi apraides licenci trim savām programmām (REN TV Baltic, Mir Baltic, First Baltic Music Channel). Galvenā kanāla PBK licence gan izņemta Latvijā, lai varētu rādīt politiskās reklāmas, kas nav atļauts ar britu licenci. Savukārt Lielbritānijas licencei ir kāda cita priekšrocība — uz to neattiecas valodas ierobežojumi un Latvijā rādītais saturs nav jātulko latviski, kā to pieprasa nacionālās apraides atļauja.
Kompānijas reģistrēšanai Lielbritānijā varētu būt vēl kāds būtisks iemesls — vēlme ietaupīt uz nodokļu rēķina. Latvijas uzņēmējiem ierasta prakse ir reģistrēt Londonā firmas, kas būtībā ir čaula, uz kuru pārskaita samaksu par pakalpojumiem, lai samazinātu ienākuma nodokļa summu. BMA birojs Latvijā nekomentēja, kādus darījumus veic Londonā reģistrētā firma. Toties tās apgrozījums 2010./2011.gadā bija iespaidīgs — aptuveni puse no BMA apgrozījuma Baltijā jeb 6,5 miljoni latu.
Mēs esam draugi
Tikai bizness, nekāda ideoloģijas — par PBK veiksmes formulu spriež Saeimas deputāti Sergejs Dolgopolovs un Boriss Cilevičs no Saskaņas centra. Neitralitāti uzsver arī producente Vasiļjeva. Piemēram, pirms valodu referenduma PBK rādījis visu Saeimas partiju pārstāvjus. Garākā saruna bijusi ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu no Vienotības, bet pēcāk Facebook komentāros PBK skatītāji par to pārmetuši — labāk lai rādot citus politiķus, kuriem varot uzticēties.
Nav brīnums, ka PBK skatītājus garlaiko Āboltiņa, jo teju ik dienu programmā parādās šarmantais Rīgas mērs un SC līderis Nils Ušakovs. Pirms pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā PBK intensīvi informēja par Ušakova veidotās biedrības 9.maijs aktivitātēm, liekot minēt, kas kanālam rūp vairāk — kara veterāni vai Ušakova politiskā karjera. PBK lojalitāte pret Ušakovu, kurš iepriekš pats vadījis PBK ziņu dienestu, bija tik liela, ka televīzija ar viņu pat saskaņoja sižetu tekstus. To rāda Ušakovam nozagtā e–pastu sarakste, kuras autentiskumu gan mērs daļēji apšauba. Taču rezultāts šaubas neraisa — 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa notika milzu svinības, bet pēc dažiem mēnešiem Ušakovs svinēja pārliecinošu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās. Pēc gada SC bija divkārši ieguvēji, jo pirms 10.Saeimas vēlēšanām PBK pilnībā ignorēja galveno Ušakova partijas sāncensi PCTVL, kuru vēlētāji aizslaucīja mēslainē.
PBK ziņu producente Natālija Vasiļjeva stāsta, ka pazīstot Ušakovu jau piecpadsmit gadu. Ja arī viņi kādreiz sazvanoties un apspriežoties, tas esot tikai normāli. Turklāt PBK kā privātu kanālu interesē tikai peļņa, tāpēc rāda tos, kas patīk un kas ir draugi — objektivitātei pietiekot, ja reizēm parāda arī citus viedokļus. Kā piemēru Vasiļjeva piesauc ASV, kur katrā štatā TV rādot to, kas patīk īpašniekam. PBK ziņās esot plašāks skats.