"Situācija ir īpaši satraucoša laikā, kad valsts jau ir nacionalizējusi vairākus privātos uzņēmumus, kuru īpašnieku vidū atrodami arī ārvalstu investori," skaidro deputāte.
Deputāte lūdza prezidenti arī skaidrot, kādēļ nav atbildētas Latvijas valsts Ārlietu ministrijas pērn iesniegtās notas un Latvijas investoru sūdzības Kirgizstānas valdībai par iespējamiem pārkāpumiem. "Es patiesi ceru, ka jaunā Kirgizstānas valdība ievēros starp Latviju un Kirgizstānu noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību," prezidentei sacīja I. Vaidere.
EP deputāte arī norādīja uz korupcijas problēmām Kirgizstānā, kas, pretēji cerētajam, pēc prezidenta Bakijeva gāšanas ir pat saasinājušās, un Kirgizstānas parlamenta budžeta komisijas priekšsēdētaja izteiktajām raizēm par neskaidru ārvalstu finansiālās palīdzības un nacionalizēto uzņēmumu līdzekļu izlietojumu.
Otunbajeva izteica dziļu atvainošanos Latvijas valstij un Ārlietu ministrijai, solot vistuvākajā laikā nosūtīt rakstisku atbildi, kurā tiktu atsevišķi izanalizēts katrs konkrētais gadījums. Tomēr vienlaikus prezidente mēģināja vainot arī tos, kas it kā pagātnē sadarbojušies "ar nepareizajiem cilvēkiem", mēģinot tādejādi novērst uzmanību no jautājumu būtības - investīciju aizsardzības un vietējo un ārvalstu palīdzības līdzekļu izlietojuma problēmām.
Kā zināms, Kirgizstānas valsts atrodas uz defolta robežas, 2011. gadā sasniedzot 320 miljonu eiro budžeta deficītu.