Dzīvojamai platībai, kurai kadastrālā vērtība būs līdz 40 tūkstošiem latu, piemēros 0,1% likmi, īpašumiem ar kadastra vērtību no 40 līdz 75 tūkstošiem latu likme būts 0,2%, bet īpašumiem, kuriem kadastrālā vērtība pārsniegs 75 tūkstošus latu, likme būs 0,3%.
Tiesa, valdība vienojās, ka nodolis netiks piemērots valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību uzņēmumu un uzņēmumu, kuri sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošām inženierbūvēm - dzelzceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, lidlauku skrejceļiem, tiltiem, estakādēm un tuneļiem, dambjiem, akveduktiem, maģistrālajiem ūdensapgādes cauruļvadiem, maģistrālajām sakaru līnijām, ostas un kuģojamiem kanāliem, piestātnēm un piestātnes krastmalām, maģistrālajām elektropārvades līnijām, gāzes sadales sistēmām, sporta būvēm, spēkstaciju būvēm u.c. Arī autoceļi, ielas un ceļi netiks aplikti ar nodokli.
Citiem nekustamā īpašuma objektiem - zemei un ēkām, kā arī inženierbūvēm nekustamā īpašuma nodokļa likme nākamgad pieaugs no pašreizējā 1% līdz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
FM uzskata, ka priekšlikums ievieest mājokļiem progresīvo nodokļa likmi vērtējams kā pozitīvs, jo ietekmēs tikai nelielu sabiedrības daļu - 4,3% no visiem nekustamo īpašumu objektiem vērtība ir virs 40 000 latu.
Nekustamā īpašuma vērtība virs 75 tūkstošiem latu ir tikai aptuveni 0,9% no visiem īpašumiem, bet nekustamo īpašumu objektiem vērtība no 40 līdz 75 tūkstošiem latu ir 3,4% no visiem īpašumiem. Tas norāda, ka vairāk nekā 95% no visiem nekustamo īpašumu objektiem ir vērtībā līdz 40 tūkstošiem latu un 0,1% likme ir salīdzinoši zema.
Valdība un Saeima jau iepriekš vienojušās nākamgad Latvijā ar NĪN aplikt arī dzīvojamās platības. Minimālais nodokļa maksājums noteikts piecu latu apmērā.
Šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 1% no īpašuma kadastrālās vērtības un tas ir jāmaksā tikai par zemi un ēkām, kas tiek izmantotas saimneiciskajā darbībā.