Projekti paredzēti, lai attīstītu ilgstošajai sociālajai aprūpei alternatīvus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem vistuvāk dzīvesvietai.
Lai piedalītos konkursā, projekta iesniedzējam jābūt reģistrētai kā sociālo pakalpojumu sniedzējam. Projektu īstenotājiem nebūs jāiegulda līdzfinansējums, jo izmaksas 100% apmērā segs ESF atbalsts.
To paredz otrdien valdībā pieņemtie noteikumi par ES struktūrfondu darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība aktivitātes otrās kārtas otro apakškārtu.
Plānots, ka finansējuma ietvaros sociālos pakalpojumus varēs saņemt vairāk kā 3000 iedzīvotāju, tai skaitā, cilvēki ar invaliditāti, bezpajumtnieki, cilvēki, kas atbrīvoti no ieslodzījuma vietām, no vardarbības cietušas personas, cilvēki ar prognozējamu invaliditāti, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes un cilvēki, kuri kopj slimu ģimenes locekli.
Lai īstenotu alternatīvos sociālos pakalpojumus, institūcijām būs jāsagatavo projekti, pamatojoties uz alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmām, kuras līdz 2010.gada jūlijam izstrādāja Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni un kuras šobrīd ir pieejamas pašvaldībās. Programmas ir katra reģiona politikas plānošanas dokuments, un tajās ir paredzēta konkrētā reģiona iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstība.
Plānotajai apakškārtai pieejamais kopējais finansējums ir vairāk kā 5,6 miljoni latu. Katram plānošanas reģionam ir noteikts saņemamā finansējuma apjoms jeb kvota, proti, Rīgai – vairāk kā 1,8 milj. latu, Vidzemei – vairāk kā 680 000 latu, Kurzemei – vairāk kā 790 000 latu, Zemgalei – vairāk kā 930 000 latu, bet Latgalei – vairāk kā 1,3 miljonu latu. Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējums būs 100 000 latu, bet tā minimālais finansējums nav ierobežots.
Labklājības ministrija atgādina, ka pērn notika atklāta projektu atlases konkursa pirmā apakškārta, kuras rezultātā ESF atbalstu sociālo pakalpojumu īstenošanai saņēma kopumā 38 institūcijas no visas Latvijas.