Priekšlikumi paredz turpmāk visiem likumprojektiem izstrādāt anotācijas, kas atbildētu uz jautājumiem, kāpēc likums ir vajadzīgs, un kāda var būt tā iespējamā ietekme uz tautsaimniecību un citām dzīves jomām. "Tikai sniedzot atbildes uz minētajiem jautājumiem, ir iespējams rūpīgi izvērtēt iespējamā likuma nepieciešamību un piedāvātā risinājuma piemērotību,” norādījis Vējonis.
Valsts prezidents uzskata, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā būtu jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā. Tas likumdošanas procesu padarītu caurskatāmu, un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kādas personas piedalījušās likuma izstrādē.
Lai varētu izprast likumdevēja gribu un likumā ietvertā regulējuma mērķi, Valsts prezidents aicina Saeimu pārņemt Igaunijas parlamenta labo praksi, ka atbildīgā komisija par katru likumprojektu sagatavo skaidrojošu ziņojumu. Tajā ietver informāciju par likumprojekta sagatavošanas gaitu, pamatojumu, kāpēc kādi priekšlikumi atbalstīti, bet citi noraidīti, kā arī informāciju par iesaistīto pušu, ekspertu un priekšlikumu iesniedzēju apsvērumiem. "Biežās izmaiņas likumos un normatīvo aktu plūdi nereti rodas no tā, ka tiek pieņemts nepārdomāts regulējums, kurš ir pastāvīgi jāmaina un jāpilnveido," uzsvēris prezidents.
Valsts prezidents arī atgādina jau iepriekš Saeimai norādītos apsvērumus par to, kādi priekšlikumi būtu skatāmi likumdošanas procesa noslēguma posmā trešajā lasījumā. Valsts prezidents rosina izdarīt izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, lai trešajā lasījumā nebūtu pieļaujama tādu priekšlikumu izskatīšana, kas ir ārpus iepriekšējos lasījumos apspriestā likumprojekta mērķa un tvēruma. Tas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kuros ir liela kļūdu iespēja.
kanceleja
Vējainais
Rice