Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Vēstures falsifikācija Krievijas medijos: Latvija 1940.gadā bijusi nabadzīgāka par PSRS

Laikā, kad vērojama attiecību normalizēšanās starp Latviju un Krieviju, notikušas abu valstu prezidentu tikšanās un darbu plāno uzsākt kopīga Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija, Krievijas mediju telpā turpina izskanēt sagrozīti un pilnīgi aplami fakti par Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomiku, vēsturi un okupāciju.

Krievijā populārs publicists, starptautisko attiecību analītiķis, TV raidījumu vadītājs Anatolijs Vasermans šonedēļ savā raidījumā _Diskurss_ vienā no Krievijas TV kanāliem sniedzis skaidrojumu, ka par Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā 1940.gadā nolēmušas Baltijas tautas pašas, kurām “bija pār pārēm noriebušās diktatūras”.“Viņām [Baltijas valstu tautām] pār pārēm bija noriebusies nabadzība. Mežonīga nabadzība pat pēc tā laika mērauklas. Lai ko arī nestāstītu par to, kā izbadējušies padomju karavīri kāri skatījušies uz veikalu vitrīnām. Atvainojiet, arī tagad karavīrs no laukiem kāri skatās uz jebkuras galvaspilsētas veikalu vītrīnām. Bet toreizējo Baltijas republiku vidējais dzīves līmenis bija stipri zemāks nekā Padomju Savienībā”, stāsta Vasermans.Viņš spriež, ka Baltijas valstis nav spējušas gūt labumu no starpkaru perioda ekonomiskā buma 20.gados, kamēr ekonomiskā depresija, kas sākās 1929.gadā, “nomīdija viņus pēc pilnas programmas”, “tostarp leģendārā Baltijas lopkopība nobremzējās, kaut vai tikai tāpēc, ka Rietumeiropā pieprasījuma krituma dēļ nebija kur likt savas govis un cūkas”. “Tātad šīm tautām bija pieriebies. Padomju Savienības loma bija tikai vienā lietā. Padomju armijas klātbūtne, pats klātesamības fakts, nevis kādas viņu darbības, neļāva vietējiem diktatoriem, lietuviešu [Antanam] Smetonam, latviešu [Kārlim] Ulmanim un igauņu [Konstantinam] Petsam ar varu apspiest kārtējo sabiedrības viļņošanos. Kad izrādījās, ka diktatoriem trūkst spēka apspiest tautu, nekas cits neatlika, kā vien piekrist pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Un šajās vēlēšanās tauta pirmo reizi visa starpkaru perioda vēsturē ieguva tiesības balsot brīvi. Un nobalsoja par tiem, kas atbalstīja Baltijas republiku atgriešanos vienotas varenas lielvalsts sastāvā”, prāto Vasermans.Tagad 20 gadu laikā Baltijas valstis esot “veiksmīgi atbrīvojušās no okupācijas augļiem”, tajā skaitā “pirmklasīgām rūpnīcām”, “zinātniski pētnieciskajiem institūtiem”, “augstākās izglītības iestādēm” un “kinostudijām, kurās tika uzņemtas filmas, kuras ar sajūsmu skatījās visā Padomju Savienībā un kuras bija pieprasītas arī ārpus tās robežām”.Viņaprāt, Baltijas valstis kopš neatkarības atjaunošanas eksistējušas tikai pateicoties padomju laiku uzkrājumu izpārdošanai, no darbspējīgo iedzīvotāju ārzemēs nopelnītā un Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Savienības dāsnajiem kredītiem.  Vasermans nebūtu pārsteigts, ka pēc šo resursu izsīkšanas Baltijas valstu tautas tāpat kā 1940.gadā vēlreiz nobalsotu par atkalapvienošanos, “ko es šīm tautām patiesi novēlu”. Visu raidījumu iespējams noskatīties šeit.

Top komentāri

Maita Krieva
M
Ir taču pilnīgi skaidrs, ka šis tirliņš izpilda uzdevumu. Varbūt pat nav īpaši, ko pievērst uzmanību. Vai nav dzirdēts, kā padomju propagandā manipulē ar skaitļiem. Tie, kuriem galva strādā un kuriem ir pašiem sava galva uz pleciem, tostarp arī Krievijas inteligēntajiem cilvēkiem, ne jau Latvijā dzīvojošajiem okupantu pēctečiem, viss tāpat skaidrs. Kaut vai ar kādiem traktoriem strādāja Latvijas lauksaimnieki salīdzinājumā ar kolhozos sadzītajiem. Katrs, kas strādāja, varēja nopirkt gan labu apģērbu, gan citas lietas.Krievijā vienkārši nekā tāda nebija. Smirdņa un komunalkas. Kas bija slinks, tas sūdzējās par dzīvi. Tieši tāpat kā tagad. Suņi rej, karavāna iet tālāk. Nevienam citam, izņemot okupantu pēctečus Latvijā, kremļa propagandas valgos sapītos Kreivijas krievus un citiem līdzīgiem dīvaiņiem šāda informācija neinteresē.
pamela
p
1939.g.Krievijā analfabēti - ~50%,Latvijā ~11,1%,iespiesto grāmatu skaits Krievijā - uz 100.000 iedz.- 26, Latvijā - 82 grāmatas,rudzu raža uz 1ha,Krievija - 8,5kvintali,Latvijā - 12,5,Kartupeļu raža Krievijā - 80,0,Latvijā - 124,6 kvintali,gaļas patēr.uz 1 iedz.gadā Latvijā -85kg.,Dānijā-57 kg.,Piens uz 1 iedz. gadā -Latvijā - 566 litr.,Dānijā- 417 l.Latvijā uz 29,9 cilv. viens telefona apar.,Krievijā - uz 229,2 iedz. 1-ns telef.aparāts !Latvijā tad automobiļi bija 5829,motocikli - 2620 gab.Latvijā ražoja mašīnas,lidmašīnas,kuģus,minoxus utt. Ne velti pēc Latvijas okupācijas 1940.g. krievu okupantu "ofiņu"sievas ar manas omas nakts veļu gāja uz krogu vodku rīt.
0_o
0
" .. Par kara noziegumiem, piemēram, Katiņas slaktiņu, ne vārda. Par deportācijām - arī ne vārda. Ir bijuši notikumi, kad ierodas padomju armija, izsūta dzīvus cilvēkus labi zinot, ka liela daļa no tiem nosals/nomirs Kolimā vai citā dieva aizmirstā vietā. .. Tas nozīmē, ka cilvēki būtu gatavi to darīt vēlreiz - stulbā apziņā "bet tā meitenīte taču fašiste - vagonā viņu!!" " .. Думаю, что латыши выбрали немцев, а не русских, потому что немцы превратили латышей в немцев за 700 лет колониального владычества." --- Krieviski runājošā spriešanas spējas ir vienkārši fenomenāli trulas. Ar to pārliecinamies, ka jams nespēj/negrib uztvert to, ka latviešu ideja par stāšanās leģionā radās tikai PĒC izsūtīšanām - kurš gan uzticēsies varai, kas masveidīgi izsūta spaidu darbu/nosalšanai/tīfam nolemtos valsts iedzīvotājus? Ja pašam vectēvs būtu cītīgi strādājis un ko iekrājis - dziedātu citu dziesmu un saprastu, ka padomju armija te neieradās kā filantropi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas