Viņš prognozē, ka nacionālais jautājums arvien aktivizēsies, jo savāktie paraksti referenduma rīkošanai bijis zināms lūzuma punkts. "Cilvēkos mainīsies attieksme pret pamatvērtībām un vienu vai otru politisko spēku," uzskata vēsturnieks.
"Iespējams, attieksme 16.martā un 9.maijā tiks demonstrēta spilgtāk nekā šogad. Abi datumi jau sen vairs nav karavīru piemiņas dienas, bet brīdis, kad atsevišķām grupām demonstrē attieksmi pret Latvijā notiekošo. 16.marta pasākumā cilvēku nez vai būs vairāk, jo latvieši savu nacionālo apziņu vairāk izpauž 11. un 18.novembrī. Bet krievvalodīgajai sabiedrības daļai 9.maijs turpinās būt par brīdi, kad parādīt sevi un pakaitināt pamatnāciju," norādīja Neiburgs.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar provizoriskajiem datiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.
Tuvākajās četrās nedēļās CVK visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb būs parakstījušies 154 379 vēlētāji, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.
Parakstu skaits gan vēl var mainīties. Tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi. Pirmajā kārtā parakstījās vairāk nekā 12 tūkstoši.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība Dzimtā valoda.