Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020. gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.
Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020. gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020. gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. "Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā," piebilda LBAS vadītājs.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs pievienojās kolēģa teiktajam, ka 2020. gada budžeta izstrādē iztrūka konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Lai gan LDDK nav īpaši apmierināta ar 2020. gada budžetu, uzņēmēju organizācija tomēr atbalsta tā tālāku virzību.
Vērtējot LBAS vadītāja pausto, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka budžetā ir paredzēs finansējums tām jomām, par kurā iestājas arī sociālie partneri, bet ne tādā apjomā, kādā to vēlētos. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka ne visu pušu pieprasījumi budžetā tika apmierināti pilnā apmērā.
"Aicinu sociālos partnerus nepretstatīt valdībai, jo tad zudīs trīspusējās sadarbības jēga. Šī nav tā reize, kad visiem sakasīties," aicināja premjers.
Baldzēns piebilda, ka, LBAS ieskatā, 2020. gada budžets nav slikts, jo tajā ir ietvertas arī labas lietas, tomēr budžeta izstrādē valdībai vajadzējis aktīvāk iesaistīt sociālos partnerus.
"Vispirms uzklausiet mūsu diagnosticētās problēmas un uzstādījumus, bet pēc tam lemiet aiz slēgtām durvīm - kam ko dot. Tomēr aicinām ņemt vērā iepriekš pieņemtos lēmumus," pauda Baldzēns.
Kariņš vēlreiz apliecināja, ka sociālie partneri tiek uzklausīti un viņu sacītais ir pamatots, tomēr politikā ir jāspēj rast kompromisus, kas apmierinātu vairākumu. "Šis nav ideāls budžets, bet īstenojams budžets," piebilda Ministru prezidents.
Tāpat Kariņš piebilda, ka nav pamatoti pagalvojumi par to, ka 2020. gada budžetā netiek izpildīts tas, kas, piemēram, attiecībā uz veselības un izglītības finansējuma pieaugumu ir paredzēts likumos. Premjers skaidroja, ka tiklīdz Saeima pieņem budžetu, tam ir likuma spēks, tādējādi tiek mainīti arī attiecīgie likumi.
Premjers noslēdza NTSP sēdi, norādot, ka valsts esošais stāvoklis nav radies pēdējā pusgada laikā, bet gan pēdējos 30 gados, tāpēc viņš ir apņēmies soli pa solim uzlabot situāciju valstī.
Pēc NTSP sēdes LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem atzina, ka darba devēji atbalsta 2020. gada budžetu, lai gan tajā ir gan pozitīvas, gan negatīvas lietas. Vienlaikus viņa uzvēra, ka 2020. gada budžets nav attīstības budžets. "Jā, tas ir sabalansēts, bet mēs gribētu redzēt vairāk attīstības komponentes," piebilda Meņģelsone.
Jau vēstīts, ka valdība 17.septembrī lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020. gada budžetā papildus pārdalīt 173,9 miljonus eiro.
No tiem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.
FM līdz šā gada 11. oktobrim ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā vispārējās valdības budžeta plāna projekts, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2020. gadam.
Apzog mediķus
Bordāna partijas prasība