Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Vienotības neievēlēto vidū daudzi no Lietussargu grupas

Kad Ģirts Valdis Kristovskis un Lolita Čigāne Centrālās vēlēšanu komisijas rīkotajā partiju kārtas numuru izlozē Vienotībai izvilka pirmo numuru, viņi priecājās, nenojaušot, ka šis skaitlis būs laimīgs citiem, bet ne viņiem. Tas, ka ārkārtas vēlēšanās Vienotībai neizdosies atkārtot 10. Saeimas vēlēšanu labo rezultātu (33 mandāti), bija skaidrs visiem, pašu Vienotību ieskaitot, bet nepiepildījās skeptiķu prognozes, ka Vienotība līdzšinējo elektorātu sadalīs ar Zatlera Reformu partiju (ZRP).

Rezultāti rāda, ka Vienotības frakcijas pamatu veidos visai līdzīgs spēku samērs starp trim partijām, kuras saplūda, izveidojot Vienotību. Pēc pagājušajām vēlēšanām Vienotības frakcijā bija izteikts Pilsoniskās savienības biedru pārsvars, ko nostiprināja tā dēvētās Lietussargu grupas biedru labie panākumi. Tagad šis pārsvars ir zudis - no 20 Vienotības deputātiem pie Jaunā laika var pieskaitīt septiņus, PS un SCP ar sešiem deputātiem, bet Jānis Lāčplēsis netiek «pieskaitīts» nevienai no trim partijām.

Var teikt, ka šāds ietekmes dalījums vairs nav aktuāls, jo partija ir vienota, turklāt ne visi deputāti ir partijas biedri, tomēr atsevišķu politiķu pirmā reakcija uz valdības veidošanas sarunām liecina, ka domstarpības Vienotības iekšienē nav izzudušas.

Nevar nepamanīt, ka PS pārsvara kritums ir uz tā dēvētās Lietussargu grupas locekļu salīdzinoši neveiksmīgā starta rēķina.

Vienotības frakcijas sastāvs liecina par vēlētāju uzticību pazīstamiem politiķiem - Ilmai Čepānei, Ilzei Viņķelei, Ingūnai Rībenai, Ainaram Latkovskim, Inai Druvietei, Dzintaram Zaķim, Jānim Reiram un citiem. Vēlētāji Saeimā pārliecinoši iebalsojuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurš pirms vēlēšanām bija galvenais Vienotības kampaņas vilcējspēks ne vien Vidzemē, no kuras kandidēja, bet visā Latvijā. Lai kā daudzi lamā valdību, tās vadītāja 45 288 plusi un tikai 763 svītrojumi liecina par V.Dombrovska lielo popularitāti vēlētāju vidū. Ievēlēta ir gan 10. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, gan divi ministri - Andris Vilks un Artis Pabriks. Taču daudz zīmīgāk Vienotības vēlētāju noskaņojumu raksturo nevis tie, kas ievēlēti, bet tie, kuri palikuši zem svītras.

Neveiksminieku galerijā ir divas atšķirīgas grupas. Vienā, kurā līdztekus ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam jāmin arī ilggadējā deputāte Silva Bendrāte, svītrojumu skaits pret plusiem ir tādā pārsvarā, ka nobīdījis šos politiķus savu sarakstu pašā apakšā. Mazāku rezonansi izraisījis Rīgas saraksta jaunpienācēja, bijušā Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Mārtiņa Sausiņa sliktais starts, no 5. vietas nokrītot uz 17. vietu. Otra grupa ir tāda, kurā runāt par lielu uzticības zaudēšanu tieši konkrētiem cilvēkiem nav īsta iemesla - kritums sarakstā ir tikai par pāris vietām, bet ievēlēti tik maz deputātu, ka ar šo sniegumu nav pieticis. Ja saraksts kopumā būtu ieguvis lielāku pārstāvniecību nekā trīs vietas Zemgalē, neviens neteiktu, ka Sarmīte Ēlerte zaudējusi vēlētāju uzticību, jo viņai ir 4. rezultāts. Tūlīt zem svītras Vidzemē ar lielu varbūtību iekļūt deputātu rindās ir Ingmārs Čaklais un Arvils Ašeradens, tāpat Lolitas Čigānes kritiens no 3. uz 7. vietu gan ir jūtams, taču viņai ir lielas izredzes kļūt par deputāti, ja A. Vilks vai labu rezultātu parādījusī un labklājības ministres amatam nominētā Ilze Viņķele ietu valdībā.

Jaunpienācēji par plāniem izsakās lakoniski

Divi no Vienotības saraksta jaunpienācējiem ir veiksminieki – situācijā, kad daudzi sen pazīstami politiķi Saeimā nav iekļuvuši, tiesību eksperts Andrejs Judins un bijušais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis ir ievēlēti. 

Abus deputātus vieno zināms cietēja oreols. A. Judinu pērnā gada decembrī neievēlēja par Augstākās tiesas tiesnesi – viņu atbalstīja tikai 40 deputātu. Tolaik šis balsojums tika saistīts ar A. Judina eksperta darbu sabiedriskās politikas centrā Providus. Šā gada jūlijā viņš paziņoja par iešanu politikā. «Es varētu arī turpināt savu mierīgo akadēmisko dzīvi – veikt pētījumus krimināltiesībās, lasīt lekcijas, rakstīt grāmatas un rakstus, paust medijos viedokļus par Latvijas aktualitātēm, kā arī kritizēt politiķu un ierēdņu neizdarības. Tomēr es varu izdarīt vairāk, un es gribu to darīt,» paziņojumā rakstīja A. Judins. Tagad viņš saka – nevar būt situācijas, kad deputāti vienkārši nobalso par likumprojektiem, ko izstrādājuši speciālisti. «Cilvēkiem jāsaprot, par ko viņi lemj, nevis atnāk eksperts no malas un paskaidro. Ja es piekritu šim darbam, es ticēju, ka mani ievēlēs. Es to vērtēju, ka cilvēki tic tam, ka varu savu darbu paveikt labi un es izdarīšu to, ko solīju,» stāsta A. Judins. 

Savukārt J. Lāčplēsis politikā ir jau visai sen – par Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieku viņu ievēlēja jau 1994. gadā, bet 1998. gadā viņu ievēlēja 7. Saeimā no Latvijas ceļa saraksta. 8. Saeimā LC neiekļuva, taču 2005. gadā viņu ievēlēja Daugavpils domē no LPP/LC saraksta, ievēlēts tika arī 2009. gadā, kad kļuva par pilsētas mēru. Šā gada martā viņu atcēla no amata, minot, ka viņa darbība nav apmierinājusi LPP/LC līderi Aināru Šleseru. Acīmredzot tieši šis fakts ļāva ticēt, ka J. Lāčplēsis būs pietiekami populārs saraksta līderis Vienotībai. Saeimā gan viņš ieies kā otrais – Aleksejs Loskutovs ieguva lielāku vēlētāju atbalstu. «Vienmēr esmu atbildējis par saviem darbiem. Katram vēlētājam ir savi motīvi, es nevaru pateikt, kāpēc par mani balsoja. Es esmu deklarējis, ka eju uz Saeimu uz pusotru gadu, jo startēšu pašvaldību vēlēšanās, un šajā ziņā nekas nav  mainījies,» apgalvoja J. Lāčplēsis, ko Vienotība ir nosaukusi par vides un reģionālās attīstības ministra amata kandidātu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas