"It kā šiem ļaudīm ar skaidrošanu varētu kaut ko ieskaidrot un viņu prātus mainīt! Nu būsim reāli, nu būsim taču reāli! Jūs domājat, ka viņiem, piemēram, Krievijai, mūsu kaut kāda skaidrošana kaut ko mainīs? Tā jau ir tā problēma un vispār dziļa traģēdija, ka viņi nav spējīgi savas domas mainīt."
Viņa uzskata, ka Latvijai blakus tik lielam kaimiņam kā Krievija par savu neatkarību visos iespējamos veidos būs jāturpina cīnīties līdz mūža galam. “Nebūsim naivi un nedomāsim, ka vienā jaukā dienā pavilksim strīpu un viss būs kārtībā. Mums šī ģeogrāfiskā situācija ar savām ostām un tā tālāk, kas vēl arvien, es domāju, var būt kādai lielai teritorijai par kaitinājumu. Mums pašiem ir jābūt skaidram, kur mēs stāvam," uzskata V.Vīķe – Freiberga.
Savukārt atbildot uz jautājumu, kur šo gadu laikā pazudusi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vienotība, eksprezidente atbildēja, ka pilnīga Baltijas vienotība nav iespējama, jo tādā gadījumā būtu bijis jāveido viena valsts.
"Nu, ja nu mēs būtu tik vienoti bijuši, tad nebūtu trīs atsevišķas valstis, piedodiet. Ja jau gribam runāt par vienotību, tad aizmirstam vispār par saviem karogiem, par saviem parlamentiem un dibinām vienu Baltijas valsti.. Ja jau grib pilnīgu vienotību, tad jāsaplūst visiem vienā katlā, punkts! Ja nē, ja ir trīs atsevišķas valstis, tad ir jāsaprot, ka katrai valstij, protams, ir sava identitāte un savi lēmumi, un savas izšķiršanās, un ka nevar sagaidīt, ka - kā es saku - tā kā gulbīši Gulbju ezerā, ka tur tie četri gulbīši tipina pa skatuvi, ka visi trīs Baltijas valstu vadītāji un visi lēmumi notiks tādā pašā vienotībā. Tas vispār nav reāli tā domāt!"
Runājot par bijušā kompartijas līdera Alfrēda Rubika ievēlēšanu eiroparlamentā, V.Vīķe – Freiberga minēja, ka nejauši ar viņu saskrējusies Briselē, reģistrējoties lidojumam uz Rīgu. Vēsturē ir negaidīti pavērsieni, viņa atzina. V.Vīķe – Freiberga teica, ka savu nodevu valstij A.Rubiks ir samaksājis un likuma priekšā sācis jaunu, baltu lapu.
Eksprezidente arī teica, ka latviešiem nevajadzētu uztvert tik traģiski to, ko par Latviju domā ārvalstīs un nepieciešama lielāka pašapziņa. Taču viņa piekrita, ka šībrīža Latvijas tēls ārvalstīs ekonomiskās krīzes dēļ ir negatīvs.
"Tā ir pašapziņas trūkuma pazīme, ka latvieši ārkārtīgi ar milzīgu uzmanību seko katrai svārstībai, kā viņi reaģē, bet tas, ka tagad mums tas tēls ir negatīvs - jā, nu tas ir nepieņemami un tas ir kaitinoši. Tas nozīmē, ka ir jāķeras klāt un jāatrota rokas un pēc iespējas ātrāk jācenšas situāciju mainīt.”