Prezentējot Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas piedāvājumu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai turpmākajiem gadiem, Vilks otrdien žurnālistiem uzsvēra, ka runa ir par pēdējā desmitgadē ignorētu politiku. "Kas liedza mazināt sociālo nevienlīdzību, kad ekonomika auga?" vaicāja ministrs. Viņš uzsvēra, ka arī tā saucamajos treknajos gados situācija nebija labāka, vien krīze šo situāciju vēl vairāk pasliktināja.
Tāpēc pašreiz, kad valsts budžetā ir parādījušies papildu līdzekļi, šī situācija būtu jālabo, norādīja politiķis.
Arī labklājības ministre Ilze Viņkele (V) sacīja, ka pirmskrīzes laikā nevienlīdzība ienākumu ziņā bija augstāka un krīze samazināja sabiedrības turīgākās daļas ienākumus. Tāpēc patlaban ir ideāla situācija, lai krīzes mācības ņemtu vērā un tādu pirmskrīzes trakumu vairs neatkārtotu.
Pēc abu ministru domām, patlaban būtu absurdi ignorēt sociālo nevienlīdzību un valdība šo situāciju nevar atļauties ignorēt, tāpēc tai ir jāsper solis sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā. Vilks uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka Latvija ir straujāk augošā ekonomika Eiropā, vienlaicīgi tai ir problēmas sociālajā jomā, ka arī starptautiskajā arēnā liek uzdot jautājumus, vai tiešām Latvija ir pārvarējusi ekonomisko krīzi.
Jau ziņots, ka otrdien, 27.maijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par priekšlikumiem ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Ziņojumā piedāvātie risinājumi paredz samazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāk atalgotajam darbaspēkam un ģimenēm ar bērniem, tādējādi mazinot nabadzības un bezdarba riskus mazāk kvalificētam darbaspēkam, kā arī mazināt ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas, vienlaikus veicinot ekonomisko aktivitāti un dzimstību, portālu Diena.lv informēja Finanšu ministrijā.
"Pašlaik Latvijas iedzīvotāju vidū ir vērojama ienākumu nevienlīdzība, un valdības prioritāte ir to mazināt. Tādēļ, izstrādājot 2014. gada budžetu un ņemot vērā valsts budžeta fiskālās iespējas, no nākamā gada 1.janvāra piedāvājam īstenot trīs būtiskus ienākumu nevienlīdzību mazinošus pasākumus - minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu," uzsvēra finanšu ministrs.
Finanšu ministrija informēja, ka minimālo darba algu no 2014. gada 1.janvāra ir paredzēts palielināt no 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro mēnesī. Vienlaikus ir plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums ir 84 lati mēnesī, bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts līdz pie darba algas 400 latu mēnesī neapliekamais minimums saglabājas esošajā līmenī, proti, 45 lati mēnesī. Visbeidzot ir paredzēts paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī, kas stāsies spēkā no 1.jūlija, uz 98 latiem mēnesī.
Lai mazinātu Baltijas valstu konkurenci par investīcijām un darba vietām, 2012. gada 24.maijā Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), paredzot pakāpeniski samazināt IIN likmi: no 2013. gada 1.janvāra no 25% uz 24%, 2014. gadā uz 22%, bet 2015. gadā uz 20%.
Tomēr, lai gan IIN likme tiek mazināta visiem vienādi, proporcionāli tā vairāk ietekmē darba ņēmējus ar atalgojumu virs vidējā, tāpēc tiek piedāvāti papildu risinājumi, kas tieši ietekmēs iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, nevis produktīvāko darbinieku darba algas.