Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Zāļu cenu valsts aģentūras direktore: zāles Latvijā — vienas no lētākajām

Ekonomiskās krīzes ietekmē samazinoties veselības aprūpes finansējumam, sabiedrība īpaši jutīgi reaģē uz jebkuru ziņu par medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, arī par zāļu cenām. Nesen Diena publicēja rakstu, ka pagājušajā gadā par valsts kompensējamajiem medikamentiem iedzīvotāji pārmaksājuši sešus miljonus latu (Nezināšanas dēļ par zālēm pārmaksājam sešus miljonus gadā, 20.V). Rakstā tika salīdzinātas vairāku Latvijas kompensējamo medikamentu cenas, radot nepareizu un maldīgu priekšstatu, ka kompensējamie medikamenti Latvijā ir teju dārgākie Eiropas Savienībā. Manā rīcībā ir paši jaunākie un pilnīgākie Eiropas valstu dati par zāļu cenām no valstu oficiālajām datubāzēm, tāpēc gribu kliedēt nepatiesos pieņēmumus un atklāt gluži pretēju ainu — zāļu cenas Latvijā, neraugoties uz mazo tirgu, ir vienas no zemākajām Eiropā.

Mazs un nepievilcīgs

Analizējot zāļu cenas, būtiski ir atcerēties, ka datus nedrīkst aplūkot vienkāršoti, jo zāļu cenas ietekmē gan katrā valstī specifiskie tirgus apstākļi, gan regulācijas pasākumi, kas farmācijas jomā Latvijā ir strikti, arī konkurence, pieprasījums u.c.

Kāds tad ir Latvijas zāļu tirgus, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm? Salīdzinot ar zāļu apgrozījumu uz vienu iedzīvotāju, tas ir ļoti mazs. Pamatojoties uz Eiropas Farmācijas industrijas un asociāciju federācijas (EFPIA) datiem par zāļu tirgu 2007.gadā Eiropas valstīs, Latvijā zāļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem — tikai 111 eiro. Vācijā — 503 eiro, Austrijā — 464 eiro, Portugālē — 410 eiro, Zviedrijā — 394 eiro, Apvienotajā Karalistē — 276 eiro. Jo tirgus mazāks, jo zāļu cenām ir tendence būt augstākām, jo nav divu domu, ka tādā lielā tirgū kā Lielbritānija ar 60 miljoniem iedzīvotāju ražotājam bizness būs daudz izdevīgāks un ar mazākām izmaksām nekā Latvijā ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju.

Arī valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa, kas ietver slimnīcu un kompensējamos medikamentus, Latvijā ir ļoti neliela — tikai 50%. Salīdzinoši Eiropas valstīs publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70—80% no kopējā zāļu tirgus. Jo mazāka valsts apmaksātā daļa, jo iedzīvotājiem mazāka zāļu pieejamība.

Arī zāļu kompensācijas sistēmai, kas ir ambulatorās ārstēšanas stūrakmens, Latvijā valsts uz vienu iedzīvotāju atvēl tikai 40 eiro gadā, savukārt Eiropas Savienības valstīs — vidēji 350 eiro gadā. Tātad zāļu pieejamība Latvijā ir daudz ierobežotāka nekā ES, un šis faktors samazina arī zāļu tirgu.

Arī Latvijā lietoto zāļu struktūra atšķiras no ES prakses — mūsu valstī lietotie medikamenti ir lētāki, mazākā klāstā pieejami ir jaunākās paaudzes medikamenti.

Cenas zem vidējā līmeņa

Neraugoties uz visiem šiem faktoriem, Eiropas Komisijas apkopotie 2009.gada dati gan par oriģinālmedikamentu, gan salīdzinoši lētāko pēcpatenta zāļu jeb ģenēriķu cenām kliedē jebkurus pieņēmumus, ka Latvijā zāles ir dārgas. Situācija ir dažāda, bet kopumā visos zāļu nosaukumos esam starp zemāko cenu valstīm. Oriģinālmedikamentu grupā holesterīnu pazeminošais Atorvastatinum 27 ES valstu vidū Latvijā ir absolūti lētākais jeb aptuveni piecas reizes lētāks nekā citās valstīs, psihiatrijā izmantotais Olanzapinum ir piektais lētākais, sirds asinsvadu medikaments Amlodipinum — ceturtais lētākais.

Arī ģenēriskie preparāti — gan Atorvastatinum, gan Olanzapinum, gan Amlodipinum — visi trīs ir vieni no lētākajiem ES (attiecīgi piektais, ceturtais vai septītais lētākais), un to cenas ir divas, trīs un pat piecas reizes zemākas nekā citās ES valstīs. Aģentūras apkopotie dati liecina, ka arī citu sirds asinsvadu slimībām plaši lietotu medikamentu, piemēram, Perindoprilum, Indapamidum cenas Latvijā ir zemākās ES.

Protams, arī Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā var atrast medikamentus, kuru cena ir augstāka nekā vidēji Eiropā, taču katrs konkrētais gadījums jāaplūko atsevišķi — varbūt attiecīgajā zāļu grupā ir maza konkurence, mazs apgrozījums vai citi faktori, kas veido augstāku cenu.

Kopumā Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā, kurā ir ap 330 zāļu nosaukumu, zāļu cenas ir vienas no zemākajām Eiropā. To droši ļauj apgalvot Latvijas kompensācijas zāļu saraksta veidošanas mehānisms, proti, sarakstā iekļaujamo zāļu cenai jābūt trešajai zemākajai starp ES valstīm un tā nedrīkst būt augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Līdz šā gada 1.janvārim kompensācijas sarakstā ZCVA zāļu cenu izdevās samazināt 46 zāļu vispārīgajiem nosaukumiem, tas ir ļoti labs rādītājs — ietaupījums valsts budžetā ir ap diviem miljoniem latu. Ar šādu kompensācijas sistēmu, kāda ir tikai retajā ES valstī, tiek mazinātas cenas arī kopējā zāļu tirgū.

Zāļu cenas nestāv uz vietas, bet visu laiku mainās atkarībā no produkta dzīves cikla — ienākot tirgū, cena ir augstāka nekā patenta beigu posmā; cenas var samazināt konkurentu radīts līdzīgs medikaments un citi faktori. Pirms laika avīzē Diena profesors Uģis Gruntmanis salīdzināja Latvijā pieejamā holesterīnu pazeminošā medikamenta Simvastatinum cenu, norādot, ka mūsu valstī tas ir ap 30% dārgāks nekā Anglijā piedāvātais ģenēriķis. Vērsāmies pie ražotāja un lūdzām Latvijā nodrošināt tādu pašu cenu kā Lielbritānijā, taču ražotājs izlēma vispār aiziet no mūsu tirgus, atzīstot, ka Latvijas tirgū nevar piedāvāt to pašu cenu, ko Lielbritānijā ar 30 reižu lielāku iedzīvotāju skaitu. Turklāt Latvijā šīs zāles piedāvā pieci ražotāji, bet Lielbritānijā — 30 (!), bet, jo lielāka konkurence, jo zemākas cenas. Tādējādi cenu salīdzinājums valstu starpā, neņemot vērā specifiskos tirgus apstākļus, ne vienmēr ir korekts.

Iespējas nav bezgalīgas

Nereti cilvēki jautā, vai valsts tiešām ir izmantojusi visas iespējas, lai pacienti nepārmaksātu par zālēm? Jāpiekrīt Veselības ministrijas satraukumam, ka pacienti pērn par kompensējamām zālēm pārmaksājuši sešus miljonus latu. Tas nozīmē, ka pacienti bieži neizmanto iespēju aptiekā lūgt aizstāt dārgās zāles ar lētākajām. Lai to sekmētu, būtu jāveic plašs skaidrojošs darbs gan ārstu, gan pacientu vidū.

Jāatgādina, ka maksimāli samazināt zāļu cenas kompensējamiem medikamentiem jācenšas pārdomāti, pretējā gadījumā var panākt pretēju efektu. Diemžēl pērn 60 lētākie zāļu kompensācijas sistēmas medikamenti no zāļu tirgus nolēma aiziet, tādējādi ir mazinājusies konkurence, jo lēto vietā stājas salīdzinoši dārgākie medikamenti, kas valstij rada papildu izdevumus. Iemesls — šie 60 "lētā gala" medikamenti Latvijas tirgū nav bijuši pieprasīti, un ražotājam nav bijis izdevīgi tos paturēt kompensācijas sarakstā.

Pacientiem jāatgādina, ka ražotāja noteiktā zāļu cena nav tā, par kādu zāles pārdod aptiekā, jo savu piecenojumu zālēm pievieno gan lieltirgotavas, gan aptiekas. Pēc IMS 2009.gada datiem, ražotāja noteiktā medikamenta vidējā cena Latvijas tirgū ir 3,30 lati. Šai cenai pierēķinot valsts noteiktos lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus, cena palielinās par aptuveni 37%, turklāt pacients vēl papildus maksā 10% par PVN likmi. Tomēr gribu uzsvērt, ka Latvijā valsts noteiktie lieltirgotavu un aptieku piecenojumi ir samērīgi, piemēram, aptieku piecenojums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas