Jaunākie nacionālā kopproduktā rādītāji Zviedrijā liecina par pieaugumu +7% līmenī, un A.Borgs uzskata, ka tas lielā mērā sasniegts tāpēc, ka “mūsu kaimiņvalstis – Dānija un Somija, Polija un Vācija tur savas finanses kārtībā, un tas rada labus priekšnosacījumus arī mums. Baltijas valstis pamazām nodrošina sev stabilu attīstību. Visa šī saprātīgā rīcība vieš cerības, ka krīzes pasākumi ir izdevušies.”
A.Borgs arī atzinīgi vērtēja Latvijas veiktos darbus krīzes pārvarēšanā, sakot, ka “man šķiet, ka šobrīd ir pamats apgalvot, ka tie, kas no krīzes cieta vissmagāk no tās ir izkļuvuši jau norūdīti. Šodien mani daudz vairāk uztrauc Portugāle, Grieķija, Īrija un Spānija, nevis Baltijas valstis. Latvija, tāpat arī Lietuva un Igaunija ir pierādījušas, ka spēj un prot koncentrēt spēkus un tikt galā ar savām problēmām. Tieši tāpēc šīs valstis ir tagad daudz labāk apbruņotas nākotnei nekā Dienvideiropas valstis, kuras krīzi sāk piedzīvot tagad.”
Savulaik A.Borgs Latvijai veltīja visai skarbu kritiku, šobrīd viņš atīst, ka ir “patīkami pārsteigts, ka Latvija ir izkļuvusi no krīzes un, ka valdībai ir pieticis spēka ķerties pie problēmām un tikt ar tām galā. Protams, ka mums ar Latvijas valdību ir bijušas arī diskusijas. Taču galvenajos vilcienos es esmu patīkami pārsteigts par to kā Latvijas tautai un valdībai ir izdevies tikt galā ar šīm problēmām un izkļūt no krīzes.”
Vaicāts par Baltijas un Zviedrijas banku ciešo sasaisti, un kā viņš vērtē banku līdzšinējo darbību, A.Borgs intervijā De facto sacīja, ka “būtībā ir labi, ka Zviedrija un Latvija tagad ir cieši sasaistītas. Mums jāintegrējas un būs vieglāk rauties kopīgi uz priekšu. Mūsējais – Baltijas jūras reģions ir ļoti dinamisks un progresīvs. Tagad mēs esam kļuvuši par dinamisku attīstības centru. Tā ir mūsu kopīgā priekšrocība. Par mūsu bankām? Jā, man likās, ka mūsu bankām vajag palikt Baltijā, nevis pamest šo reģionu.” Viņš arī atzina, ka “ir iznākusi arī bargāka runāšana ar bankām, viņu vieglprātīgās kreditēšanas politikas dēļ Baltijā.”
“Esmu pārliecināts, ka eirozona nodrošinās Latvijai lielāku stabilitāti un drošību. Zviedrijai faktiski arī būtu labāk, ja mēs iekļautos eiro sadarbības zonā. Diemžēl mūsu iedzīvotājiem raksturīga liela skepse eiro virzienā. Iemesls ir Grieķijas un Portugāles problēmas. Šo valstu vadītājiem vajadzētu ieskatīties patiesībai acīs un tieši tāpat kā Latvijas valdībai pieņemt nepopulārus lēmumus lai izrautos no krīzes. Diemžēl tas nenotiek, tāpēc zviedri brīnās un netic, ka šādā sadarbībā būtu jēga iekļauties,” intervijā uzsvēra A.Borgs.