ZZS un LRA varot tuvināties

Latvijas Reģionu apvienība Saeimā strādā opozīcijā. No astoņiem ievēlētajiem deputātiem frakcijā palikuši septiņi, jo Artuss Kaimiņš kļuvis par neatkarīgo deputātu. Mainījies arī frakcijas sastāvs. Nu jau bijušo apvienības līderi Mārtiņu Bondaru ievēlēja Rīgas domē. LRA Saeimā tagad pārstāv frakcijas priekšsēde Nellija Kleinberga, Mārtiņš Šics, Juris Viļums, Ivars Brīvers, Varis Krūmiņš, Jānis Ruks un Rihards Melgailis. Pazīstamākie LRA politiķi vada pašvaldības un Saeimas vēlēšanās neplāno kandidēt. 

Nesen LRA pievienojās bijušais Vienotības priekšsēža vietnieks Edvards Smiltēns, kura vadītā biedrība Sabiedrība centriskai politikai, līdzīgi kā Liepājas mēra vietnieka Jāņa Vilnīša pārstāvētā organizācija Liepājnieki un Viļuma vadītā biedrība Latgalys spāks, ar LRA sadarbojas uz atsevišķa līguma pamata. LRA dibināja Vidzemes partija un Reģionu alianse, lēmumu pieņemšanai apvienības biedri deleģējuši savus līderus pārstāvju sapulcē. Tā jau ir nolēmusi Saeimas vēlēšanās startēt ar atsevišķu sarakstu, iekļaujot kandidātus no citiem politiskajiem spēkiem. Ar viņiem plānots slēgt līgumus, līdzīgi kā tas notika jau iepriekšējās vēlēšanās. Taču redzams, ka apvienībā pastāv vairākas viedokļu grupas, par vienas līderi jūtami kļuvis Ozolnieku novada priekšsēdis Dainis Liepiņš, kura ietekme pēc Bondara atkāpšanās no LRA līdera amata ir palielinājusies.

"Pavisam vienkārši. Divi cilvēki – Artuss Kaimiņš un Mārtiņš Bondars – ir projām. Viņi abi bija rupori tajā partijā un noteica toni, kas mums nebija pieņemami," sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, lūgts komentēt paziņojumus par iespējamo sadarbību ar LRA nākotnē. Viņš vēl piebilda, ka Bondars kā ierindas biedrs netraucējot, bet galvenais, lai viņš neesot līderis. Tagad LRA vada frakcijas priekšsēde Nellija Kleinberga. Brigmanis jau esot ticies ar  Vilnīti un Liepiņu, "ar kuriem mums nav problēmu". Vilnītis Liepājas domē strādā kopā ar ZZS sadarbības partneriem no Liepājas partijas, nākamā gada rudenī viņam arī solīta iespēja pārņemt no Liepājas mēra Ulda Seska (Liepājas partija) domes vadību. Iespējams, Sesks kandidēs uz Saeimu.

Pret sadarbību ar LRA neiebilst arī ZZS līderis Armands Krauze, kurš nekā slikta nesaskata tajā, ka abi politiskie spēki cīnās par ietekmi pašvaldībās. Tas tikai parādot, ka partijām ir kopīgas intereses – rūpes par reģionu attīstību. Te vietā būtu pieminēt, ka Vidzemes partijas līderis, Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis, un arī Bondars aicina veidot plašāku apvienību kopā ar partiju Latvijas attīstībai. Pārstāvju sapulcē šis viedoklis tika noraidīts. Taču, ja tā lemtu vairākums, šādas apvienības sadarbību ar ZZS jau būtu grūtāk iedomāties. Iespējams, arī tāpēc ZZS bija svarīgi darīt zināmu vēlmi tuvināties tieši LRA. Šis jautājums ir aktualizējies, jo iekšējo pretrunu vajātā Vienotība savu ietekmi ir zaudējusi. Tāpēc ZZS un arī Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK nākas nodrošināties ar vēl kādu iespējamo sabiedroto nākamajā Saeimā. 

Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma pasūtījuma oktobrī veiktajā SKDS aptaujā par LRA gatavi balsot 3,4% vēlētāji, par Vienotību – 3,5%. Tām abām vēl tiek prognozēta iespēja iekļūt Saeimā, jo liels ir neizlēmušo vēlētāju skaits. Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens savās prognozēs attiecībā uz LRA ir piesardzīgāks: "Ir jautājums, vai LRA būs Saeimā un ar ko tā būs pārstāvēta. Atstājot LRA opozīcijā, ZZS ir to novājinājusi. Pašlaik neizskatās, ka LRA varētu vēlēšanās saņemt lielu atbalstu. Ja arī ZZS balstās uz pieņēmumu, ka LRA var nebūt nākamajā Saeimā, tad nav grūti kaut ko apsolīt," uzskata Ikstens.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 23.novembra laikrakstā Diena!