Rīgas kartes valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Brandavs iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka projektā par galveno klupšanas akmeni kļuvis nenoslēgtais mierizlīgums ar PV - pēc tam, kad 2011.gadā PV lauza līgumu ar _Rīgas karti _par e-talona ieviešanu, Rīgas karte vērsās tiesā, pieprasot atlīdzināt 600 000 latu ieguldījumus par iegādātajām iekārtām. Tiesvedība paredzēta šā gada oktobrī, taču, atgriežoties pie projekta īstenošanas, Rīgas karte būtu gatava prasību tiesā atsaukt un noslēgt mierizlīgumu, ja PV segtu radušos tiesvedības izdevumus 6000 latu apmērā, taču PV pagaidām atteicies to darīt.Uzņēmuma preses sekretāre Jana Priedniece aģentūru LETA informēja, ka PV pašlaik neredzot vairs nekādus šķēršļus sistēmas darbības sākšanai "tuvākajos mēnešos". Uz jautājumu, vai vilcināšanās iemesls ir mierizlīguma nosacījumi ar Rīgas karti, Priedniece atbildēja izvairīgi, norādot, ka "nevienā brīdī sarunas par mierizlīgumu nav pārtrauktas, jo līgums ar Rīgas karti ir viena no projekta sastāvdaļām". Vaicāta, vai PV plāno nogaidīt, līdz tiesa izskatīs Rīgas kartes prasību, Priedniece atkārtoti norādīja, ka mierizlīguma detaļu apspriešana turpinās."PV vēlas e-talona sistēmu vilcienos ieviest pēc iespējas ātrāk, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu šīs sistēmas darbību, lai pasažieriem nerastos nekādas problēmas. Tāpēc ceram uz sapratni un ātru rīcību arī no citu šajā procesā iesaistīto partneru, tai skaitā Rīgas kartes, puses," piebilda Priedniece.Ziņots, ka Rīgas dome un Satiksmes ministrija ministrija šā gada aprīļa nogalē parakstīja nodomu protokolu, kas paredzēja līdz šā gada augusta sākumam ieviest vienotu elektronisko norēķinu sistēmu, Rīgas kartes radīto e-talonu, arī vilcienos. Šāds solis ļautu pasažieru vilcienu satiksmi integrēt kopējā Rīgas sabiedriskā transporta tīklā un nodrošinātu iespēju rīdziniekiem vilcienos Rīgas robežās saņemt tādas pašas pašvaldības noteiktās atlaides kā autobusos, tramvajos un trolejbusos. Projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums ir piešķirts, taču tā ieviešanu kavē vēsturiskās nesaskaņas starp PV un Rīgas karti.E-talonu sistēmas ieviešanu pasažieru vilcienos tika paredzēts īstenot jau pirms diviem gadiem - 2011.gada sākumā e-talonus varēja nopirkt PV kasēs, bet, kad pienācis laiks īstenot otro kārtu un ieviest e-talona norēķinus vilcienos, PV sākotnēji lūdza to atlikt, bet augustā paziņoja par līguma laušanu, jo tas esot ekonomiski neizdevīgs un nes zaudējumus valsts uzņēmumam.Rīgas karte un Rīgas satiksme par šādu rīcību vērsās tiesā, pieprasot segt zaudējumus vismaz 600 000 latu apmērā, kas radušies, iegādājoties e-talona ieviešanai nepieciešamās iekārtas. Tās joprojām nelietotas uzglabājas uzņēmuma noliktavās.Brandavs norādīja, ka Rīgas karte būtu gatava noslēgt mierizlīgumu, atsaukt prasību par 600 000 latu zaudējumu atlīdzināšanu un iekārtas uzstādīt vilcienos, kā tas sākotnēji tika paredzēts, ja vien PV segtu Rīgas kartes un Rīgas satiksmes tiesu nodevās un procesā samaksātos līdzekļus 6000 latu apmērā.Mierizlīgums līdz šim neesot parakstīts, jo PV izvirza savus noteikumus un prasības, piemēram, pieprasot Rīgas kartei atteikties no prasības samaksāt 6000 latu tiesu izdevumus. "Rodas sajūta, ka viņi nevēlas līgumus noslēgt pat tagad, kad Rīgas dome tam ir piešķīrusi naudu," sacīja Brandavs.Rīgas dome 23.jūlijā e-talona ieviešanai un atlaižu nodrošināšanai pasažieru vilcienos Rīgas robežās paredzējusi 145 845 latus jeb 29 167 latus mēnesī, tādējādi turpmākā projekta virzība atkarīga no AS Pasažieru vilciens un pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitasuzņēmuma Rīgas karte sadarbības.
Pasažieru vilciens un Rīgas karte nespēj vienoties par mierizlīgumu e-talona ieviešanā
Kaut arī e-talona ieviešanai un braukšanas maksas atlaižu nodrošināšanai rīdziniekiem pilsētas robežās Rīgas dome naudu jau ir piešķīrusi un SIA Rīgas karte paudusi gatavību tehniskos jautājumus nokārtot trīs nedēļu laikā, AS Pasažieru vilciens šo projektu ir gatava īstenot "tuvāko mēnešu laikā", neminot ne konkrētus termiņus, ne iemeslus, kas kavē rīkoties laicīgāk.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.