"Kas notika ar komercģimnāziju un 100.
vidusskolu? Skolas nebija domājušas
un darījušas pilnīgi neko un atnāca uz optimizācijas komisijas sēdi
tikai
ar emocijām. (..) To, kas šobrīd notiek, piedodiet, varētu nosaukt par
emocijām pēc notikuma. Tā faktiski ir skolas cīņa ar savu bezdarbību.
Pamats slēgšanai ir," pārliecināti teic E. Aldermane. Viņas ieskatā skolas audzēkņi tiek pārcelti uz labāku skolu un arī turpmāk Rīgā vajadzētu virzīties uz tādu skolu tīklu, kurā ir pamatskolas un stipras ģimnāzijas. Vājais posms viņas ieskatā šobrīd ir direktori. Vienlaicīgi viņa kategoriski iebilst pret sešgadnieku apmācību, jo savulaik jau šāds eksperiments veikts, un tas izgāzies. "Tādus eksperimentus nedrīkst organizēt ekonomiskās krīzes laikā. Tas ir īpaši bīstami! Katrā ziņā pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji Rīgā ir pret to. Arī es. Ar bērniem nedrīkst eksperimentēt, jo faktiski tas ir eksperiments ar cilvēka turpmāko dzīvi," spriež E. Aldermane.
Attiecībā uz bērnudārziem, E. Aldermane novērojusi, ka "ir kļuvis stilīgi nemaksāt". Viņa vēlētos, lai pēc iespējas ātrāk stājas spēkā noteikumi, kas paredz atskaitīt bērnu no bērnudārza, ja vecāki bez attaisnojoša iemesla viņu uz dārziņu neved. "Būs jāpieņem nepopulāri lēmumi pret cilvēkiem, kuri ne īpaši godprātīgi izmanto normatīvo aktu pieļautās iespējas," viņa brīdina. Vienlaicīgi viņas ieskatā uz jaunu vietu radīšanu bērnudārzos nevajag iespringt. "Tas, kas šobrīd paredzēts renovācijai, ir punkts. Varbūt vēl divus, trīs uzsāktos projektus Centra rajonā var īstenot, bet ne vairāk. Jau šobrīd statistika pierāda, ka dzimstības līmenis krītas, jaunās ģimenes diemžēl izbrauc no valsts kopā ar bērniem, tieši tāpēc, kā jau teicu, drīzāk privātajām izglītības iestādēm jādod finansējums," uzskata E. Aldermane. Taujāta, vai viņa nebaidās, ka par šādu viedokli varētu sastapties ar lielu pretestību un kritiku, viņa atbild bez rūpēm: "Ai, esmu pieradusi dabūt pa kaklu."