RLB dome nolēmusi uz sešiem mēnešiem apturēt Čaklā biedra tiesības.
Pēc Čaklā domām, RLB vadības "dezinformācijas kampaņa" liecina, ka nav atrasts ilgtermiņa risinājums biedrības naudas plūsmas nodrošināšanai un pirms bankrota tiek meklēti vainīgie, "jo vēl vēlāk tas kļūtu pilnīgi neloģiski". Jaunajā valdē strādā trīs iepriekšējās valdes locekļi - Aivars Smagars, Marija Heislere-Celma un Skaidrīte Naumova, tādēļ esot nesaprotama pašu iepriekšpieņemtajiem lēmumiem pilnīgi pretrunīga interpretācija.
Par RLB priekšsēdētaju Čaklais ticis ievēlēts brīdī, kad ekonomiskās krīzes dēļ aptuveni piecas reizes samazinājās biedrības maksas pakalpojumu apjoms. Drīz atklājies, ka uzkrāts arī liels nodokļu, soda naudu un saimniecisko izdevumu parāds. Paņemot 143 410 latu (198 959,33 eiro) lielu kredītu, parādi tika dzēsti. Vēl ap 100 000 latu tikuši rezervēti hosteļa būvniecībai un iekārtošanai. "Kredītu bez ķīlas banka nedeva, tādēļ biedrības nams tika par šo summu ieķīlāts," skaidro Čaklais. Visus lēmumus pieņēma RLB pilnsapulce, tajā skaitā pašreizējās valdes un domes locekļi. "Cita risinājuma nebija. Ja tagad valdes locekļi apgalvo, ka varēja bez kredīta iztikt, rodas jautājums - kādēļ tad viņi toreiz to nepiedāvāja," saka Čaklais.
Kā norāda Čaklais, pēc viņa atkāpšanās jaunā valde Gunta Gailīša vadībā "nespēja sniegt tālāku pamatojumu kredīta izmantošanai, un banka pieņēma lēmumu neizsniegt rezervēto summu hosteļa izveidošanai". Galvenais iemesls - nav novērsta galvenā problēma saimnieciskajā jomā - biedrība tērē vairāk, nekā nopelna, un nedara neko, lai šo situāciju kardināli mainītu, atzīmē Čaklais.
RLB ziņas par īstermiņa parādu samazināšanos par 33 537 latiem, pēc Čaklā teiktā, neatbilst patiesībai. Pirmkārt, biedrība šobrīd esot aizņēmusies ap 26 000 latu no viena īrnieka gadu uz priekšu, norādot to kā ienākumu līdz gada beigām. Otrkārt, neesot maksāti nodokļi, bet panākta nodokļu maksājumu pārcelšana uz nākamo gadu arī padsmit tūkstošu latu apmērā. Kopā tas esot vismaz 40 000 latu. Pieņemot šādus risinājumus, valde esot rīkojusies pretēji statūtiem vai vismaz labas pārvaldības principiem, jo jebkurš kredīts, pēc Čaklā domām, būtu jāizrunā vismaz organizācijas domē.
RLB valde ir uzlikusi ierobežotu pieejamību SIA Debets ziņojumam, jo tajā parādās ieteikumi ieņēmumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai, kas esot tieši tie paši ieteikumi, ko RLB iepriekšējā vadība centusies iedibināt.
Čaklais nenoliedz, ka ideja izveidot hosteli RLB nama C korpusā pieder viņam. Šī doma tikusi apspriesta vēl iepriekšējā domē, pēc tam arī jaunajā domē un valdē. No apspriedēm radies priekšlikums pilnsapulcei, ka galīgais lēmums par hosteļa izveidi būs tikai tad, kad būs pelnošs biznesa plāns un arhitekta pilnībā saskaņots projekts.
Projekta izstrādei valde no vairākiem kandidātiem izraudzījās arhitektu Gitu Kociņu. Par projekta izstrādi un tapšanu kopā ar arhitekti notikušas konsultācijas Rīgas pilsētas Būvvaldē, kas ieteikusi veikt projekta attīstību pa posmiem, jo visa projekta saskaņošana kopumā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim ir ļoti ilga. Tāpēc tikusi saņemta būvvaldes atļauja telpu vienkāršotajai renovācijai, un šāds dokuments atrodas biedrības lietvedībai. Šī Būvvaldes atļauja devusi tiesības nojaukt iekšējās, nenesošās, starpsienas un izveidot grīdu vienā līmenī visā telpā.
Pēc Čaklā teiktā, vienīgais trūkums līdz ar bankas atteikumu ir tas, ka RLB negūst peļņu no nerealizētā projekta. Taču, kamēr Čaklais bija RLB priekšsēdētājs, "netika iztērēts neviens santīms no hostelim rezervētas bankas kredīta daļas". Bez tam pirms rekonstrukcijas darbu sākšanas aptuveni 400 kvadrātmetru lielās telpas bija tukšas, īrnieku nebija. Labākajā gadījumā RLB par tām varēja saņemt vienu latu par kvadrātmetru mēnesī, norāda Čaklais. Pēc viņa domām, tā nav summa, kura glābtu RLB šajā situācijā, kad katru mēnesi ir tūkstošiem latu ieņēmumu pārtēriņš.
"Nevienā lēmumā neesmu pārkāpis savas pilnvaras," apgalvo bijušais RLB valdes priekšsēdētājs, norādot, ka tikuši realizēti tikai un vienīgi valdes un domes lēmumi. 2010.gada 27.jūlija RLB ārkārtas pilnsapulce nolēma: lai dzēstu visus RLB parādus, investētu RLB nama C korpusa (sētas mājas) remontā un komunikāciju nomaiņā, uzņemties saistības līdz 250 000 latu, nepieciešamības gadījumā ieķīlājot RLB nekustamo īpašumu vai tā daļu.
Tomēr RLB finanšu un saimnieciskais stāvoklis, pēc Čaklā teiktā, ir tikai sekas. Cēlonis esot "pilnīgs ideoloģijas trūkums un atkāpšanās no biedrības mērķiem".
RLB pašreizējā vadītāja Gunta Gailīša runas par "nekādu jaukšanos politikā" nevar attiecināt uz biedrības mērķiem, kas ir tieši saistīti ar latviešu valodu, kultūru un vēsturisko apziņu. "Es piekrītu, ka biedrība nav politiska organizācija, bet tai ir sava politika - savi mērķi un statūti. Biedrībai nav jēgas, ja tā nepilda savas tiešās funkcijas," norāda Čaklais.
"Jautājums - vai biedrība turpinātu eksistēt, ja tai nebūtu greznā nama Merķeļa ielā? Ja 1989.gadā atjaunotā Rīgas Latviešu biedrība šo namu saņēma no valsts, bet to vairs nespēj apsaimniekot, būtu tikai godīgi, ja šo namu atdotu valstij atpakaļ," uzskata Čaklais. Tālāk valsts var lemt, vai šai organizācijai ar viņas funkcijām un darbības principiem ir tiesības šajā namā saimniekot kā īrniekiem vai citādi.